Īzaks Levitāns (krievu: Исаак Ильич Левитан; dzimis 1860. gada 30. augustā, miris 1900. gada 4. augustā) bija Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes krievu gleznotājs. Darbojies 19. gadsimta otrajā pusē, peredvižņiks. Gleznojis galvenokārt Krievijas ainavas.

Dzimis Ķībartos nabadzīgā, bet izglītotā, ebreju ģimenē. 1870. gada sākumā ģimene pārcēlās uz Maskavu. 1873. gadā Īzaks Levitāns iestājās Maskavas glezniecības skolā, kur mācījās arī Īzaka brālis Ābels. 1875. gadā mira Lavitāna māte, tēvs nopietni saslima (1877. gadā viņš nomira), tāpēc ģimene dzīvoja lielā nabadzībā. Tomēr Īzakam, pamatojoties uz spējām glezniecībā, tika ļauts turpināt studijas.

1877. gadā Levitāns pirmoreiz piedalījās izstādē. 1880. gadā mecenāts Pāvels Tretjakovs iegādājās Levitāna gleznu Осенний день. Сокольники. 1880. - 1884. gada vasaras mēnešos Levitāns gleznoja plenērā Ostankinā. 1884. gadā piedalījās peredvižņiku izstādē. 1885. gadā iepazinās ar rakstnieku Antonu Čehovu, kurš kļuva par Levitāna tuvu draugu. 1891. gadā kļuva par peredvižņiku biedrības biedru. Tāpat pārējie pilsētas ebreji, dzīves laikā ar cara dekrētu divreiz izraidīts no Maskavas, tomēr "izņēmuma kārtā" Levitānam bija ļauts atgriezties. Miris 1900. gadā savā darbnīcā Maskavā.