Krievijas armijas un vēlāk Sarkanās armijas militārpersona. Visu (pilns) 4 šķiru Sv. Jura krustu kavalieris, 3 Sarkanā Karoga ordeņu kavalieris.

Dzimis 1894. gada 10. aprīlī Ludzā latviešu feldšera Jēkaba Stroda ģimenē (māte- poliete).

Mācījās Ludzas Ludzas draudzes skolā un trīsgadīgajā pilsētas skolā.

Piedalījās Pirmā pasaules karā Rietumu un Ziemeļu frontēs 11. Somijas pulka sastāvā (1914-1916). Tika divas reizes ievainots. Par drošsirdību kaujās apbalvots ar Svētā Jura krusta visām četrām šķirām, apbalvots arī ar 3 Sv. Jura medaļām

Kara beigas sagaidīja 81. rezerves pulkā Erevānā praporščika pakāpē.

Pēc Oktobra revolūcijas iestājās Sarkanajā armijā un piedalījās Krievijas pilsoņu kara cīņās Sibīrijā un Tālajos Austrumos, kur krita gūstā un no 1918. gada novembra līdz 1919. gada decembrim bija ieslodzīts Oļokminskas cietumā Jakutijā.

Pēc atbrīvošanas 1920. gadā tika iecelts par Tālo Austrumu Republikas Tautas revolucionārās armijas jātnieku vienības komandieri, 1921. gadā paaugstināts par bataljona komandieri un pulka komandiera palīgu.

No 1921. gada decembra līdz 1922. gada martam Strods piedalījās 2800 km garā ziemas karagājienā no Irkutskas līdz Jakutskai, lai apspspiestu sacelšanos pret komunistu varu Jakutijā.

1922. gada februārī un martā viņa vadītā kavalērijas vienība uzvarēja ģenerāļa A. Pepeļajeva (Пепеляев) karaspēku tagadējā Amgas ulusā.

1923. gada decembrī I. Strods sakāva D. Donskoja vadīto partizānu vienību Irkutskas guberņā. Par piedalīšanos Krievijas Pilsoņu kara kaujās viņš saņēma trīs Sarkanā karoga ordeņus (pēc citām ziņām - 4).

Pēc pilsoņu kara beigām 1926. gadā pabeidza Sarkanās Armijas augstāko virsnieku kursus «Выстрел» ("Šāviens") un iestājās VK(b)P (1927).  

1927. gadā Strodu veselības stāvokļa dēļ demobilizēja un nosūtīja strādāt uz Tomskas OSOAVIAHIM (PSRS civilās aizsardzības organizācijas) nodaļu.

Sarakstīja divus atmiņu krājumus, kas izdoti 1933. gadā un pēc nāves 1961. gadā.

Komunistiskās partijas organizētā Lielā terora laikā viņu 1937. gada 4. februārī apcietināja un ieslodzīja Maskavas NKVD cietumā. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1937. gada 19. augustā Strodam "par piedalīšanos pretpadomju teroristiskā organizācijā" piesprieda nāvessodu, ko izpildīja tajā pašā dienā.  Pēc citiem datiem nāvessods izpildīts 1938. gada 4. februārī.

Līķis sadedzināts Maskavas Jaunās Donas kapsētas (Новое Донское кладбище) krematorijā un apglabāts masu kapā.

***

Dzimis 1894. gadā, г.Люцин Витебской губ.; поляк; начальное;

персональный пенсионер РККА..

Dzīvoja: Москва, Басманный туп., д.10/12, кв.50..

Arestēts: 1937. gada 4. februārī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1937. gada 19. augustā.

Inkriminēts: участии в антисоветской террористической организации..

Nošauts: 1937. gada 19. augustā.

Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.

Reabilitēts: 1957. gada 23. jūlijā. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий