Nāk no Dobeles puses.

Precējusies ar Aleksandru Lambertu, kurš 1941.gada izsūtīšanā prasīja, ka grib būt kopā ar sievu. Irmu izsauca no lekcijas augstskolā un 14. jūnijā abus izveda no Latvijas - katru uz savu pusi., Irma nonāca Sibīrijā Novosibirkas apgabala Parabeļas ciemā. Pagāja krietns laiks līdz Irma uzzināja, ka vīram Usoļlaga mežos esot sākušies garīgās veselības traucējumi un viņš esot nošauts (1942.g.).  Irmai palīdzēja vitalitāte, optimisms, kāršu licējas prasme un viss cits, kas mantots no tēva, mātes - lauku sievietes ar zintnieces ievirzi un bioloģiskā tēva -  vācu barona.

Pēc atgriešanās no Sibīrijas Irma strādāja Latvijas Universitātes Partijas vēstures katedrā par laboranti. Otrā laulība bija ar doc. Pēteri Kudinovu, šīs katedras mācibspēku, kurš 2. pasaules karā bija Sarkanarmijas poļitruks. Abi dzīvoja Altonovas ielā pagrabstāva dzīvoklī (arhitektu valodā - beletāžā).

Pēc rakstura Irma bija sabiedriska, atvērta, dāsna, enerģiska. Beidzot darba gaitas universitātē, pārgāja strādāt skolu mācību kombinātā. Katru gadu aicināja visus katedras macībspēkus pie sevis dzimšanas dienas svinēšanai. Tāpat katru gadu mājās svinēja 18. novembri - daudz šaurākā lokā ar draudzeni. Drošībai viņas paskaidrojums bija, ka svin Aleksandrus, jo brāli sauca Aleksandrs.

Irmai bija vēlēšanās kaut vienreiz satikt uz ASV emigrējušo brāli - Lockheed darbinieku, vēlāk invalīdu. Iesniedzot lūgumu padomju režīma vīzu daļā, katru reizi bija jāmaksā kāda naudas summa. Irmas tāpat kā daudzu citu cerībām nebija lemts piepildīties. Izsniegtajā atbildē vienmēr bija slēdziens "нецелесообразно".

Kapavietā Irmas mīļotajam vīram dzērājam Pēcim ir uzstādīts liels kapakmens un mazs - Irmai.