Pēc 2.pasaules kara Liepājā mācījās Mākslas vidusskolā.

Irma Hartmane atmiņās stāsta: "1949.gada naktī uz 25.martu negaidīti ciemiņi man lika saģērbties un iet līdzi uz smago mašīnu. Līdz rītam mēs bijām  Tores dzelzceļa stacijā. 14..brauciena dienā vagons tika atkabināts Kalačinskā (80 km aiz Omskas). Bija jābrien pa dziļu sniegu un ūdeni, Pims izvešanas Liepājā bija silts laiks, tāpēc arī  biju ģērbusies pavasarīgi plānā pavasara mētelītī un baltās čībās. Nākošā rītā brigadieris aizveda mani pie graudu vētītājām. Man lika nest pilnos maisus kaudzē, kur bēra izvētītos graudus sējai. Nevarēju tos maisus pacelt, vilku kā varēju. Atnāca vasara ar karstumu, ko grūti bija paciest (ģību). Nākošā ziema bija ļoti grūta. Nebija, par ko iegādāties siltu apģērbu, ne apavus. Atsaldēju kājām pirkstus.

1955.gadā atļāva braukt uz dzimteni atvaļinājumā. Izmantoju izdevību, ka biju Rīgā, un gāju uz Iekšlietu ministriju, lai uzzinātu, par ko esmu izsūtīta. Atbilde bija, ja man esot tik vecs tēvs (73 gadi), tad es esot izsūtīta tēva vietā. Ar smagu sirdi braucu atpakaļ uz Sibīriju, un turpināju bezcerīgā neziņā strādāt. 1957.gada janvārī ieradās komandants ar ziņu. ka esmu atbrīvota un varu braukt uz dzimteni."

Avots"Es sapni par dzimteni pagalvī likšu." 1993.g.

 Liepājas Līvas kapos apglabāta blakus Arvīdam Hartmanim (1931-2004).