Irma Ķirsone dzimusi 1903. gada 15. jūnijā zemnieku ģimenē kā trešais bērns. Ģimenē pavisam bija septiņi bērni – četri dēli un trīs meitas. Vecāki Balvu pusē bija ienākuši no Lubānas.

Pēc vietējās skolas absolvēšanas Irma devās uz Rēzeknes Valsts skolotāju institūtu. Tolaik tur strādāja izcili mācību spēki, un studentiem bija ļoti stingras prasības. 1927. gadā Irma pabeidza mācības, taču tika paturēta institūta paraugpamatskolā par jaunāko klašu skolotāju. Rēzeknē Irmas draugu pulkā bija institūta pasniedzēji, ārsti, komponisti un gleznotāji. Šajā laikā Irma aktīvi vadīja jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņu. Viņas veikums tika augstu novērtēts – Irma saņēma Sarkanā Krusta sudraba medaļu. Rēzeknē viņa sastapa stalto, gudro cesvainieti Ādolfu Driķi, ar kuru 1938. gada septembrī Rēzeknes luterāņu baznīcā salaulājās. Tur piedzima meita Māra un divi karalaika bērni – Viesturs un Rūta. Bija jāaudzina bērni un jāiztur arī karalaika pārbaudījumi – bumbu patversmes, apšaudes, pārtikas trūkums un vīra prombūtne. Karš beidzās bēgļu gaitās. Bija jāmeklē darbs un jaunas mājas. Mamma no Dobeles kājām atnāca uz Ziedoņu dārzkopības skolu, un darbs atradās. Strādāja Saulaines tehnikumā par krievu valodas skolotāju un audzinātāju.