Lībekas Austrumu slimnīcā 7. februāri aizgāja mūžībā pianiste — brīvmāksliniece Irēne Hese. Viņa slimoja jau vairākus gadus, tāpēc vairākas reizes vajadzēja uzturēties slimnīcā. Pēc īsas uzturēšanās mājās viņa atkal 19. janvārī devās uz slimnīcu, no kurienes vairs neatgriezās savā dzīvoklī. Irēne Hese bija dzimusi Rīgā 1896. g. 29. jūnijā. Pēc ģimnāzijas beigšanas Pirmā pasaules kara priekšvakarā, viņa pievērsās mūzikas studijām privātā veidā. Latvijas brīvības cīņu laikā viņa strādāja militārajās iestādēs par mašīnrakstītāju un tulci. Kad nodibināja Latvijas konservātoriju, Irēne Hese iestājās klavieru klasē un to beidza 1928. gadā ar brīvmākslinieces grādu. Tā kā Rīga bija mākslinieku pārpildīta, jaunā pianiste devās uz Tukumu, kur mūzikas skolā vadīja klavieru klasi un strādāja ģimnāzijā par mūzikas skolotāju. Vēlāk viņa līdzīgā darbā saistījās Rīgā. Kara beigu posmā 1944. g. Irēne Hese devās uz Vāciju, un pēc kapitulācijas apmetās Lībekā, kur izveidojās lielākais latviešu centrs Ziemeļvācijā. Viņa tūlīt iesaistījās mūzikas dzīvē, nodibināja savu klavieru studiju, pasniedza mūziku latviešu ģimnāzijā, uzstājās pati kā soliste, atskaņoja sevišķi prof. Jāzepa Vītola darbus, un pavadīja citus māksliniekus, gan vokālistus, gan instrumentālistus. Kopā ar citiem māksliniekiem L Hese koncertēja gandrīz visās Vācijas latviešu novietnēs. Lībekā Hese sevišķi sadraudzējās ar prof. J. Vītolu un viņa dzīvesbiedri Anniju Vītolu, ar kuru draudzība ne pārtrūka līdz pat mūža beigām. Hese bija prof. J. Vītola piemiņas fonda locekle un visu laiku rūpējās par profesora kapa kopšanu. Tāpat Hese uzturēja saskari ar citiem latviešu māksliniekiem visā pasaulē un ja kāds iegriezās Lībekā, tad atrada apmetni viņas dzīvoklī un baudīja viņas viesmīlību. Pirms pirmajiem Eiropas latviešu dziesmu svētkiem L Hese Lībekā nodibināja un vadīja sieviešu dziedātāju kopu, kura Ziemeļvācijas kora sastāvā piedalījās kā pirmajos tā otrajos Eiropas latviešu dziesmu svētkos. Otrajos dziesmu svētkos viņa apzināja arī jaunatnes rīta dalībniekus Vācijā. Līdz pat pēdējiem gadiem viņa piedalījās gandrīz visos sarīkojumos Lībekā un apkārtnē, sniedzot muzikālo piedevu. Irēne Hese populārizēja arī latviskos rokdarbus vācu sabiedrībā, jo ilgus gadus Lībekā, vācu sieviešu apvienības Ziemsvētku tirdziņā, iekārtoja latviešu stendu. Šai virzienā viņai bija izteikta interese, jo pati darināja glītus ādas iztsrādājumus. Kad 1952. g. Neustatē sāka rīkot Eiropas tautas tērpu nedēļas un tanīs piedalījās arī latviešu grupa, Irēne Hese bija pirmā šī pasākuma atbalstītāja. Būdama klusa, nedzīdamās pēc slavas, brīvmāksliniece Irēne Hese darbojās neuzkrītoši, klusi, bet ar labiem panākumiem. Tagad viņas sirds apstājusies pukstēt. Viņu apbedīja Lībekas Forverkera kapos 14. februārī, turpat, kur atdusas viņas dievinātais profesors, komponists Jāzeps Vītols.

Avots: Latvija, 19.02.1972