Inta Purne (dzimusi Romančuka) dzimusi Pabažos 1958.gada 28.oktobrī traktorista Albīna un pastnieces Nellijas ģimenē, kur viņu jau sagaidīja brālis Drosmis.  Bērnu dienas ritēja Vidrižu pagasta „Dimzu” mājās. Pavisam drīz – pēc nepilniem četriem gadiem bērnu pulku jau papildināja mazā māsiņa Gunta.

                                Skolas gaitas Intai aizsākās 1966. gadā Vidrižu pamatskolā un pēc tam, 1974. gadā tika uzsāktas mācības Zvejniekciema vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas Inta izvēlējās būt tuvāk pie savējiem, tāpēc 1977. gadā izvēlējās turpināt mācības Laidzes sovhoztehnikumā.Tur tika iegūta tam laikam aktuāla profesija „Uzskaites un skaitļošanas darbu mehanizācijas specialitāte”.

                Pēc tehnikuma beigšanas 1980.gadā darba meklējumos Inta atgriezās tuvāk dzimtajam novadam un uzsāka darbu Limbažu skaitļošanas stacijā, kur strādāja par tabulācijas operatori.

                Tabulācijas iekārtas nav joka lieta, bieži plīsa, un palīgā tika saukts jaunais, smukais iekārtu mehāniķis Ivars. Drīz vien abi ieskatījās viens otrā un 1981. Gada rudenī tika dzertas kāzas. Nu Inta Romančuka bija kļuvusi par Intu Purni. 1982.gada pavasarī ģimenē pieteicās dēls Andris. Tieši pēc septiņiem gadiem, 1989. gada pavasarī dzima arī otrs dēls Māris.

                Nu arī „Juku Laiki” bija klāt – perestroika, barikādes, raizes par mazajiem bērniem… Mainījās darbavietas,1991 – 1994 gadam tika strādāts Valmieras rajona statistikas nodaļas Limbažu piena filiālē, un 1994. gadā jau aizsākās darbība piensaimniecībā, kur tika mainīti vairs tikai ieņemamie amati – grāmatvede, pārdevēja, noliktavas pārzine, klientu apkalpošanas operatore, atkal pārdevēja, pēc tam atkal klientu apkalpošanas un pārdošanas speciālists… Piensaimniecībā arī tika strādāts līdz mūža galam.

                Inta ar Ivaru laulībā nodzīvoja teju 20 gadus – izšķīrās nedaudz pirms tūkstošgades mijas. Bērni palika dzīvot pie mammas. Inta otrreiz neapprecējās, bet pēdējos gados priekus un bēdas dalīja ar dzīvesbiedru un sirdsdraugu Maigoni.

                Liels bij Intas prieks, kad 2004.gada 1. Jūlijā vecākais dēls Andris ar sievu Baibu dāvāja viņai mazmeitu Keriju, ar kuru tika kopā pavadīts laiks cik vien iespējams. Arī Evija, topošā vedekla no otra dēla Māra, bija mājās vienmēr mīļi gaidīta un kopā pavadīti jauki brīži. Inta bija ļoti cītīgi strādājoša un gādīga mamma – rūpes par bērniem, mazbērniem vienmēr tika stādītas augstāk par visu pārējo.

                Jau no bērna kājas Intai bija ļoti liela patika pēc dabas tuvuma. Labprāt rūpējās par telpaugiem, rušinājās pa dārzu, patika būt mežā – sēņot un ogot. Tas sniedza īpašu emocionālu prieku un gandarījumu.