Inese Jaunzeme

Pievieno šai personai bildi!

Inese Jaunzeme bija latviešu vieglatlēte, šķēpa metēja, pēc sportistes karjeras beigām — ārste, medicīnas zinātņu doktore. 

1956. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Melburnā Inese Jaunzeme ar rezultātu 53,86 m izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanas sacensībās, kas bija pirmais olimpiskais zelts Latvijas sporta vēsturē. I. Jaunzemes personiskais rekords ir 55,73 metri, ko viņa uzrādīja 1960. gadā Tartu (Igaunija). 

Latvijas rekords viņai piederēja laika posmā no 1956. gada 27. maijā līdz 1959. gada 12. jūlijā, kopumā rekordu labojusi piecas reizes no 49,36 m līdz 55,73 m. Laika posmā no 1999. gada līdz nāvei viņa bija Latvijas Olimpiešu kluba prezidente.

Viņa bija viena no ikgadējās Latvijas sakopšanas talkas idejas autorēm, 2002. gadā aizsākot lielās talkas tradīciju.

Dzimusi Pļaviņās.

Viņas sporta rezultātu attīstība bija strauja, jo vēl 1950. gadā viņas labākais rezultāts bija 34,60 m, bet 1952. gadā jau 40,37 m. Lielākā rezultātu un tehnikas attīstība sekoja, kad par viņas treneri kļuva Alberts Putāns, kas 1940. gados bija labākais Latvijas vesera metējs.

Inese Jaunzeme lielāko popularitāti iemantoja pirms 1956. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs, šajā gadā viņa kļuva par LPSR rekordisti Tallinā (49,36 m).

1956. gadā Jaunzeme bija ceturtā labākā šķēpa metēja pasaulē, atpaliekot vien no igaunietes Virves Rolaides, vācietes Almūtes Bremmeles un ungārietes Elizabetes Vigas. Melnburnas Olimpiskajās spēlēs viņa guva uzvaru ar rezultātu 53,86 m, viņa kļuva par pirmo latvieti, kas Olimpiskajās spēlēs izcīnījusi medaļu. Pēc četriem gadiem Romas Olimpiskajās spēlēs zeltu šķēpa mešanā izcīnīja cita Latvijas sportiste — Elvīra Ozoliņa. Jaunzemes straujā karjeras izaugsme šķēpa mešanā gan neturpinājās.

Četras reizes kļuvusi par Latvijas PSR čempioni (1952, 1956, 1958, 1960), kā arī 1956. un 1957. gadā viņu atzina par Latvijas populārāko sportisti.

Jaunzemei ir trīs meitas (Andra dz,1953, Inguna un Vita), mazbērni - Evija, Daiga, Rolands un Līna.

 1960 gadā beidza Rīgas Medicīnas institūtu. 1970.gadā saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju par līdzdalību jaunas kaulu saaudzēšanas metodes izstrādi. Desmit gadus strādāja par ķirurģi, 36 gadus lasīja medicīnas lekcijas.

2006.gadā pēc Pasaules olimpiešu asociācijas, Austrālijas olimpiskās komitejas un Melburnas municipalitātes ielūguma Inese Jaunzeme devās uz 50 gadu jubileju, kopš 1956.gada  XVI vasaras olimpiskajām spēlēm. Tas bija grandiozs pasākums ar vairāk nekā 320 Melburnas spēļu dalībniekiem un 33 zelta medaļu ieguvējiem.

Pirmo un vienīgo reizi visi pieci Latvijas pārstāvji, kas bija iekļauti PSRS olimpiskajā izasē, no Melburnas atgriezās ar medaļām. Tie bija Inese Jaunzeme, basketbolisti Valdis muižnieks, Maigonis Valdmanis un Jānis Krūmiņš, kā arī svarcēlājs Vasilijs Stepanovs. Jaunzeme ar savu uzvaru Melburnā uzsāka mūsu olimpiešu slavas gājienu. Sekoja Elvīras Ozoliņas, Jāna Lūša, Daiņa Kūlas un Vadima Vasiļevska panākumi.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Inese Jaunzeme bija saistīta ar šādām organizācijām:

Apbalvojumi: 

  • 1957: Darba Sarkanā Karoga ordenis
  • 1996: SOK balva
  • 1998: LOK Goda zīme
  • 2001: Triju Zvaigžņu ordenis

Viņa nomira 78 gadu vecumā, 2011. gadā. Kremēta un pelni izkaisīti dzimtajā pusē. Par godu I.Jaunzemei tēlnieks Ojārs Feldbergs veidojis Piemiņas akmeni. Tas uzstādīts pie ēkas, kur I.Jaunzeme nostrādājusi vairāk nekā 40 gadus

 

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Inese Jaunzeme varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņas pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

Avoti: wikipedia.org, lursoft.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Vilhelms RozenbergsVilhelms RozenbergsTēvs29.10.190200.00.1957
        2Irmgarde JaunzemeIrmgarde JaunzemeMāte25.02.190214.10.1986

        Nav norādīti notikumi

        Birkas