Indriķis Jānis Kārlis Vulfsons (krievu: Хейнрихъ Jоханнъ Карлъ Вулфсонъ; vācu: Heinrich Johann Karl Wulfsohn) dzimis 20.04.1893 (pēc v. s.) plkst. 9 no rīta atvaļinātā kareivja, atslēdznieka Andreja Ludviga Vulfsona un viņa sievas  Matildes Sofijas (dzim. Losberga) ģimenē kā piektais no deviņiem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga. 

Kristīts 16.05.1893 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. Kūmas: Indriķis Jānis Kārlis Skulte, saimnieks; Ida Kristīne Skulte, jaunava; Kārlis Vilciņš, fabrikas strādnieks. [1]

Brāļi – Ādolfs Andrejs, Jēkabs Andrejs, Juris Aleksandrs, Andrejs Ludvigs, Jānis Ādolfs un  miris nezināms pirms kristībām; māsas – Kristīne Malvīne un Marija Elfrīda.

Ticība: luterticīgs. [14]

Tautība: latvietis. [12-14]

Pavalstniecība – Latvijas. [14] Pilsoņa iekšzemes pase saņemta 12.01.1920 [7, 14] un 11.02.1928. [10, 11, 19]

Izglītība: pamatskolas. [17]

Pakļauts karaklausībai:

• karadienests Krievijas impērijas armijā:
  • 16.10.1914-30.11.1916 [18] 21. Kubaņas izlūku bataljonā. Dienesta pakāpe – kareivis; kazaks. Dienesta laikā slimības dēļ ievietots Vladikaukāzas 2. lazaretē. 09.07.1916 (pēc v. s.) medicīniskās komisijas iziešanai nosūtīts uz Vladikaukāzas Kara hospitāli. [30] Atzīts par karadienestam derīgu. 10.11.1916 (pēc v. s.) slimības dēļ – bronhīts – ievietots Baku pilsētas 20. lazaretē; [29]
  • 01.12.1916-01.08.1917 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka [17, 18] 1. rotā. 20.08.1917 (pēc v. s.) pazudis bez vēsts kaujā pie Mazās Juglas; [26] faktiski – saņemts vācu vaņģībā (kritis gūstā); [17]
• karadienests Latvijas armijā: 16.07.1919-26.09.1919. [18] Mobilizējusi Rīgas ostas komandantūra. Dienējis 9. Rēzeknes kājnieku pulka 7. rotā. Dienesta pakāpe - kaprālis; [2] muzikants. [17] Atvaļināts no 27.09.1919 pēc Latvijas Kara slimnīcas ārstu komisijas lēmuma [14] – atzīts par karadienestam nederīgu. [2]

Nodarbošanās: strādnieks [12,  14] – vīļu cirtējs; [23] pārdevējs, [13] vēlāk – tramvaja konduktors.

05.12.1919 [8]-10.11.1931 strādājis Rīgas ielu dzelzceļa akciju sabiedrībā par konduktoru. [18] 19.03.1920 šajā akciju sabiedrībā reģistrēts ar 23 numuru. [14] 1925. g. saņēmis atšķirīgu algu. To veidojusi mēneša alga, par 30 “vienkāršām dienām” sasniedzot Ls 96, - (no novembra – 126,72), 20 % piemaksa un samaksa par “virsdienu” darbu. Atvilkumus no algas veidojusi iemaksa slimo kasei (2 %), kases iztrūkumi u. c. [9]

No 11.11.1931 kalpojis Rīgas pilsētas dienestā, strādādams par konduktoru Būvju valdes Ielu dzelzceļa uzņēmumā. [18] Jau 05.11.1931 Rīgas pilsētas Ielu dzelzceļa pārvalde paziņojusi, ka sakarā ar ielu dzelzceļa pārņemšanu Rīgas pilsētas īpašumā, konduktors Indriķis Vulfsons tiek pieņemts pilsētas dienestā uz brīva līguma pamata un uz tiem pašiem noteikumiem, kādi pastāvēja Rīgas ielu dzelzceļa akciju sabiedrībā. Pamatalga - Ls 139,39 mēnesī, ar attiecīgām virsstundām un piemaksu 1/12 daļu no mēneša pamatalgas. [16] Darba numurs – 127. [3, 16] 15.08.1935 kā papildu darbinieks no darba pašvaldības iestādē atlaists. [18] 

Rīgas ielu dzelzceļa arodbiedrības biedrs. Maksājis arodbiedrības un bezdarba fonda mēneša iemaksas. [3] 1930. g. vairākas reizes aizņēmies naudu no pašpalīdzības fonda. Aizdevumi atmaksāti. No Rīgas ielu dzelzceļa strādnieku un kalpotāju arodbiedrības pašpalīdzības fonda izmaksāti:

• 10.05.1931 Ls 6.-, jo vienu darba dienu kavējis, vākdams ziedojumus arodbiedrības biedram J. Lorbergam; [4]
• 12.06.1934 Ls 50.- mirušās sievas apbedīšanas pabalsts. [5]

15.02.1935 Rīgas ielu dzelzceļa strādnieku un kalpotāju arodbiedrības likvidācijas komisija konstatējusi, ka vekseļu portfelī skaitījies vekselis uz Indriķa Vulfsona vārda. Parāds pēc vekseļa atmaksāts 18.03.1935. [6]

Lūdzis piešķirt pensiju, nesasniedzis 55 gadu vecumu. Kā bijušajam pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš Latvijā kalpojis pašvaldību un valsts dienestā, bijušās Krievijas armijas latviešu strēlnieku vienībā, bijušās Krievijas armijas dienestā, kopā ar kara laika dubultojumu pensijas izdienā ieskaitīti 20 gadi. Par šiem nokalpotajiem gadiem tikusi aprēķināta Ls 68,64 liela ikmēneša pensija, kuras izmaksa uzsākta no 16.08.1935. Rīgas pilsētas finanšu valdes Pensiju nodaļas sagatavoto pensijas aprēķinu Rīgas pilsētas valde apstiprināja 06.09.1935.

25.11.1941 Tautas labklājības galvenajai direkcijai iesniedzis lūgumu par pensijas izmaksas atjaunošanu, jo tās izmaksa pārtraukta.18 Padomju vara bija anulējusi pensiju izmaksas Latvijas valsts bijušajiem ierēdņiem un darbiniekiem, kuri strādājuši valsts un pašvaldību iestādēs. [25] Ticis nosūtīts uz ārstu komisiju veselības pārbaudei. Komisija atzinusi, ka sirdzis ar hronisku sirds muskuļu iekaisumu un abu [nesalasāms vārds] plīsumu. Slēdzienā norādīts, ka fizisks darbs nav piemērojams, tāpēc iztikas nodrošināšanai piešķirta invaliditātes pensija, kuras izmaksa gan nav uzsākta, jo ienākusi vācu armija. 23.12.1941 saskaņā ar reihskomisāra 26.10.1941 rīkojumu uzsākts izmaksāt pabalstu 15,- RM mēnesī, skaitot no 01.09.1941. Latvijas Republikas laikā aprēķinātās pensijas dokumenti skatīti 30.06.1943, [18] domājams, lai atjaunotu pensijas izmaksu, atbilstoši ģenerālkomisāra izdotajiem noteikumiem par bijušās Latvijas brīvvalsts agrāko ierēdņu un darbinieku, kuri strādājuši valsts, pašvaldību un slimo kasu dienestā, pensijām. [25]

Laulājies ar Emīliju Ķipi 15.02.1920 Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. [14] Atraitnis.

Laulājies ar Karlīni Krūzkopu 29.09.1934 Rīgas Sv. Pāvila ev. lut. baznīcā. [15]

Pieprasījis zemi kā II kategorijas pretendents. 03.07.1935 Centrālā zemes ierīcības komiteja saskaņā ar zemes piešķiršanas komisijas 28.06.1935 atzinumu nolēmusi piešķirt zemes [20]/apbūves [17] gabalu Ilūkstes apriņķa Ilūkstes pilsētā. [17, 20] 10.12.1938 Rīgas notāram Pēterim Sockim iesniegts pirkšanas – pārdošanas līgums, kas noslēgts starp pārdevēju Indriķi Vulfsonu un pircēju Ādamu Krievānu par pārdevējam piederoša, Ilūkstes pilsētā atrodošos neapbūvēta zemes gabala Nr. 131F, ar zemesgrāmatu Nr. 198, kopplatībā 4450 km2 (vairāk vai mazāk, cik izrādīsies dabā, galīgi uzmērot un regulējot robežas), līdz ar piederumiem, tādā stāvoklī, kādā tas atradies, līdz ar visām tiesībām un pienākumiem, kas attiecās uz minēto zemes gabalu, pārdošanu par abpusēji nolīgtu summu – Ls 350. 31.12.1938 pēc notāra P.Socka pieprasījuma Ilūkstes pilsētas valde izsniegusi apliecību, kurā apliecinājusi, ka pirkšanas – pārdošanas priekšlīguma noraksts saņemts 16.12.1938 un ka pilsētas valde pirmpirkuma tiesības neizmantos. [19]

Sabiedriskā darbība: 26.09.1935 uzņemts Latviešu veco strēlnieku biedrībā. [17]

Dzīvojis Rīgā, Vanadziņu ielā 5-35; [7, 14] Aleksandra (Brīvības) ielā 186-13; [7, 12] Robežu ielā 1-18; [8, 12] Robežu ielā 1; Putnu ielā 32; [14] Aleksandra (Brīvības) ielā 174-69; [7, 14] Ūnijas ielā 25A-3; [14] Ropažu ielā 7-3; [11] Olīvu ielā 13-14; [11, 17-19] Irbenes ielā 5A-5; [10, 18] Ādažu pagastā, [10] Carnikavā, [11] „Mazstrautiņos”. [10] 1925.-1927. g. [14] un 1931. g. [21] vasarās uzturējies Jūrmalā, Ķemeros, Smilšu ielā 4; [14, 21] samaksājot Ķemeru peldu nodokli Ls 1,-. [14] 16.08.1934  uzturējies Ķemeros, Parka ielā 2/4, lai atpūstos Ķemeru peldiestādē. [22]

Ārstējies 1. Rīgas pilsētas slimnīcā: 05.01.1926-12.02.1926. [14]

Avoti:

1. http://www.lvva-raduraksti.lv: Saturs; Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1892-1896 latviešu. Dzimušie; 77. kadrs, 141. ieraksts.
2. LVVA, 1497. f., 1. apr., 242. l., 465. lp.
3. LVVA, 2771. f., 1. apr., 1.-4. l.
4. LVVA, 2771. f., 2. apr., 33. l.
5. LVVA, 2771. f., 2. apr., 34. l.
6. LVVA, 2771. f., 2. apr., 35. l.
7. LVVA, 2940. f., 1. apr., 21. l., 25. lp.
8. LVVA, 2940. f., 1. apr., 24. l., 148. lp. o.p.-149. lp.
9. LVVA, 2940. f., 1. apr., 25. l., 145. lp.
10. LVVA, 2942. f., 1. apr., 5392. l.
11. LVVA, 2942. f., 1. apr., 10512. l.
12. LVVA, 2996. f., 20. apr., 28909. l.
13. LVVA, 2996. f., 20. apr., 28910.l .
14. LVVA, 2996. f., 20. apr., 28924. l.
15. LVVA, 2996. f., 20. apr., 28939. l.
16. LVVA, 3255. f., 3. apr., 4. l., 72. lp. o.p.-74. lp.
17. LVVA, 4254. f., 1. apr., 605. l., 348. lp.
18. LVVA, 5213. f., 16. apr., 120. l.
19. LVVA, 5643. f., 1. apr., 124. l., 63.-66. lp.
20. Galīgi piešķirtās rūpniecības iestādes, apbūves gabali un t.t. Zemes Ierīcības Vēstnesis, Nr. 612 (1935, 19. jūl.), 10.- 12. lpp.
21. Ķemeru peldiestādē ieradušos peldviesu saraksts : 27. jūlijā. Ķemeru Ziņas, Nr. 10 (1931, 9. aug.), 4., 7. lpp.
22. Ķemeru peldiestādē ieradušos peldviesu saraksts : 16. augustā : no Rīgas. Ķemeru Ziņas, Nr. 14 (1934, 26. aug.), 5., 7. lpp.
23. Rīgas adresu grāmata 1925. Rīga : Saturns, 1925. 60. [882.] lpp.
24. Rīgas dzimtsarakstu nodaļā izsludināti… Rīts, Nr. 39 (1934, 3. okt.), 7. lpp.
25. Svarīgi pārkārtojumi sociālā laukā. Tēvija, Nr. 101 (1943, 30. apr.), 2. lpp.
26. Vulfsons Heinrihs [tiešsaiste]. [B. v.] : Latviešu strēlnieku saraksts 1915-1917, [b. g.] [skatīts 2016-03-31]. Pieejams: http://www.latviesustrelniekusaraksts.lv/Saraksts/V.html.
27. Aus den Kirchengemeinden. Getauft. Rigasche Stadtblätter, Nr. 20 (1893, 20. Mai), S. 162., 163.
28. Kirchliche Nachrichten. Getauft. Düna Zeitung, Nr. 111 (1893, 21. Mai), S. [5.]
29. Вульфсон Генрих Андреевич [tiešsaiste]. [B. v.] : Памяти героев Великой войны 1914-1918, [b. g.] [skatīts 2017-09-03]. Pieejams: http://gwar.mil.ru/cartoteka/yalutorovsk/1634825/.
30. Вульфсон Генрих Андреевич [tiešsaiste]. [B. v.] : Памяти героев Великой войны 1914-1918, [b. g.] [skatīts 2017-09-03]. Pieejams: http://gwar.mil.ru/cartoteka/yalutorovsk/1634843/.