Indriķis Valdemārs

Dzimšanas datums:
16.08.1819
Miršanas datums:
20.10.1880
Tēva vārds:
Mārtiņš
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Jānis Indriķis
Papildu vārdi:
Heinrichs, Voldemārs
Kategorijas:
Vēsturnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Indriķa (Heinricha) Valdemāra vecāki: Mārtiņš un Marija Valdemāri.

"Bija vēsturnieks un savu pirmo pētījumu (par skolām Lielezeres novadā) publicējis 22 gadu vecumā. Visi viņa darbi rakstīti vāciski un publicēti tādos žurnālos kā Inland, savā laikā plaši pazīstamā Baltijas vācu izdevumā.

Indriķis publicējis 63 vēsturiskus darbus, 11 no tiem par latviešu vēsturi: par 17. gs. raganu prāvām, sodu vietām Kurzemē u.tt.Īpašu vērību viņš piegriezis vietu vārdu pētniecībai. Indriķis Valdemārs jau agri pārtautojās, un par viņa dzīvi ir loti maz ziņu." (Universitas 61/ 1998)

Dzīvojis Jelgavā.

Ir ziņas, ka bijis Kurzemes virstiesas arhivārs.

Pētījis Kurzemes muižnieku ciltskokus. Kad Kurzemes muižu pētnieks Fr.Koldmanis pēc "Kurzmes muižu chronikas" 1.sējuma izdošanas mirst, darba turpināšana tiek uzticēta I.Valdemāram. Šī pētījuma otrā daļa gan iznāk pēc I. Valdemāra nāves 1894. gadā. 

Ir ziņas, ka esot sarakstījis "Vēsturiski-topogrāfisko un ģenealōģisko leksikonu par Kurzemi un viņas apkaimes zemes daļām" ar 40 000 īsāku un garāku šķirkļu, bet šī manuskripta tālākais liktenis nav zināms.

Pēc 20.gs.30.gadu ziņām (Ž.I.Peņģerota  Indriķa Voldemāra vēstules// Izglītības Ministrijas mēnešraksts, Nr.2 (01.02.1935 - 142. - 150 .lpp.) Jelgavas Provinces muzejā glabājusies I.Valdemāra korespodence, kas sniedz plašu informāciju par viņa darbību.

Avots: periodika.lv

1927.gada "Ilustrēts žurnāls" raksta: "Par Indriķa Voldemāra dzīvi daudz nekas nav zināms. Viņš dzimis Sasmakas pagastā, Vecjunkuru mājās 1819. gada 16. augustā (pēc v. stila), kā otrais dēls. Te būs vietā sniegt Voldemāru ģimenes ģeneāloģiju, kura ir citāda nekā līdz šim bija zināms. Bērnību Indriķis pavadījis pie vecākiem, tēva Mārtiņa un mātes Marijas. 1835. g., kad vecāki ar jaunāko dēlu Krišjāni pārceļas uz Sasmakas miestiņu, Indriķis, kā Kiršjānis Valdemārs savā autobiogrāfijā raksta, atradies Jelgavā. Ko viņš tur tanī laikā darījis, nav zināms.
1845. gadā viņš bijis pieņemts par mācekli pie kāda tirgotāja. Laikmetā no 1835. — 1841. g. Voldemārs čakli mācījies vācu valodu, jo 1841. g. sākumā, 21 gadu vecs, viņš jau sāk strādāt vācu laikrakstā „Inland“, ievietodams tur rakstu par skolām: „Parochialschulen auf den Gross-Essernschen Guetern in Curland“. Seko trīs klusi gadi: 1841. —1843., kuros, domājams, jauneklis nodevies dzimtenes vēstures pašstudijām, jo 1844. gadā minētais vācu laikraksts sniedz no viņa 21 rakstu par Kurzemes vēsturisko pagātni. Kad 1845. g. jaunākais brālis Krišjānis laiciņu uzturas pie Indriķa, arī tas dabū ierosinājumus un lasa čakli ne vien Baltijas, bet arī vispārējo vēsturi. 1846. gadā I. Voldemārs, publicēdams kādus materiālus par Jelgavas vēsturi, uzraksta arī dažas rindas, kurām biogrāfiskā nozīme, sevišķi, ja ņemam vērā, ka viņš par sevi nekur nerunā. „No visiem mūsu provinces pilsētu arhīviem" saka I. Voldemārs „varbūt Jelgavas pilsētas arhīvs ir tas neievērojamākais. Viņa lielākā daļa gājusi zudumā, kad zviedri 1621. gadā aplenca Jelgavu, un pat tas, kas kopš tā laika bij sakrāts, vēl jaunākā laikā trūcīgas uzraudzības dēļ pa daļai zudis uz visiem laikiem. Tā ļoti mazā daļa, kurā uzglabājušies tikai nedaudzi fragmenti no 17. gs. sākuma, guļ vēl šajā brīdī izklaidā uz rātsnama bēniņiem, kur tā, skurstenim kaimiņos, sajaukta putekļiem un lupatām, pārdomā, kā īsti nonākusi līdz šādam pazemojumam un kamdēļ viņa pamesta pamazītnējai iznīcībai, kamēr pat mazāku pilsētu vēstures pieminekļi, īpaši mūsu kaimiņu provincēs, atraduši ievērību un ar tēvzemes vēstures draugu pūlēm tiek glābti no aizmirstības". Šīs rindas I. Voldemārs rakstījis 26 gadu vecumā. Domas, kas te izteiktas, kā arī aina, kas te zīmēta, tāpat tieksmes, kas te parādās, raksturo I. Voldemāru kā cilvēku ar nopietniem un nosvērtiem vēsturnieka centieniem. Un I. Voldemārs paliek par vēsturnieku. Viņš krāj ziņas par Kurzemes vēsturiskiem notikumiem, krāj vēsturiskus dokumentus un laiž klajā. 1844.— 1848. g. parādās virkne viņa rakstu vācu laikrakstā „Inland“, kas iznāca Tērbatā, ievērojamā Dr. F. G. f. Bunges vadībā. Pēc tam paiet ap 15 gadu (1848.—1863.), kur I. Voldemārs neraksta nekā. Šie 15 gadi I. Voldemāra dzīvē tomēr nav pagājuši velti, bet bijuši nopietni un rosīgi darba gadi. To apstiprina šādi fakti. 1864. gadā viņš laiž klajā Kurzemes pasta adrešu grāmatu: „Alphabetisches Postadress- und Tourbuch für Kurland und die nächsten Ortschaften der angrenzenden Gouvernements". Tanī pašā gadā Voldemāra apstrādājumā iespiešanai sagatavotas 8 pirmās loksnes no Fr. fon Klopmana grāmatas „Kurländische Güter Chroniken" otras daļas."

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Mārtiņš ValdemārsTēvs00.00.1853
        2Krišjānis ValdemārsKrišjānis ValdemārsBrālis02.12.182507.12.1891
        3Marija Valdemāre - MedinskaMarija Valdemāre - MedinskaMāsa05.09.183000.00.1888
        4
        Jēkabs ValdemārsVectēvs

        Nav norādīti notikumi

        Birkas