Losandželosā 3. marta rītā, nedziedināmas slimības pieveikta, viņsaulē aizgāja pazīstamā latviešu sabiedriskā darbiniece Ināra Reins, vēl nesa sniegusi 50 mūža gadus. Viņa dzimusi 1933. gadā Rīgā. Tur arī iesāktas skolas gaitas, kas turpinājās Vācijā un noslēdzās Savienotajās Valstīs, Losandželosā. 1957. gadā viņa salaulājās ar Alfonu Reinu, vienu no ALA dibinātājiem un joprojām aktīvu latviešu sabiedrisku darbinieku. Tieši 18. novembrī, 1958. gadā viņai piedzima dvīņi — Ilze un Dāvis. Vēlāk ģimeni vēl papildināja dēls Andrejs. No 1976. līdz 1982. gadam Ināra Reins bija Amerikas latviešu apvienības Rietumu krasta vicepriekšsēde, piedaloties visos apvienības kongresos un citās sanāksmēs. Kādu laiku viņa, būdama lekšējās informācijas biroja vadītāja, rediģēja ALA Vēstis. Vairāk nekā 10 gadus viņa bija Dienvidkalifornijas latviešu biedrības valdes locekle un biedrības biļetena redaktrise. Zināmu kulmināciju Ināras nacionālajā rosībā iezīmēja viņas piedalīšanās demonstrācijās Madrides konferences laikā. Šī demonstrācija atrada plašu atbalsi Eiropas presē. Madrides gaitu līdzgaitnieks mācītājs Māris Ķirsons viņu arī izvadīja pēdējā gaitā. Ināras Reinas sabiedriskā darbība neierobežojās tikai ar latviešu aprindām. Ilgus gadus viņa bija vairāku Losandželosas republikāņu sieviešu organizāciju locekle. 1976. gadā viņai piešķīra amerikāņu sieviešu organizācijas (Daughters of American Revolution) nopelnu medaļu. Losandželosas pilsētas galva tad bija Seims Jortijs (Sam Yorty). Viņš Ināru iecēla par pilsētas oficiālo viesu saņēmēju. Sakaros ar amerikāņu sabiedrību un organizācijām Ināra Reins visur pasvītroja savu tautību un pauda savas tautas likteni. Kad slavenais Losandželosas Vāgnera koris viesojās Rīgā, tas koncerta piedevās latviešu valodā nodziedāja Pūt, vējiņi. Tā bija Ināras Reinas oriģinālā ideja, kas ar dziedātāja Andreja Kurmiņa palīdzību realizējās dzīvē. Ināra turpināja savu darbību līdz brīdim, kad viņas spēki beidzot izsīka. Viņas raksturs iezīmējās ar gribu nekad un nekur nepadoties. Visspilgtāk viņas spējas parādījās kā latviešu pārstāvei amerikāņu sabiedrībā. Viņa prata sakarus ne tikai izmantot, bet tos arī mērķtiecīgi radīt. Sastopoties ar ievērojamiem politiķiem, viņa nekad neapmulsa un mācēja sarunās ievīt latviešiem labvēlīgu informāciju.