Šā gada 28. februāri mūžībā aizgāja Ināra Grīna, zinātnieku Eihu ģimenes atvase. Tēvs Vilhelms Eihe, mežniecības profesors, māte Aleksandra, valodniece, filoloģijas doktore. Pēc ģimenes drāmatiskās pārcelšanas uz Zviedriju 1944. gadā un grūtībām iesākt dzīvi citā zemē, kur arī pusaudzei Inārai nākas piestrādāt, viņa četrpadsmit gadu vecumā iesāk mācības ģimnāzijā un pabeidz to ar teicamām atzīmēm. Viņa iestājas Stokholmas pilsētas bibliotēkas bibliotēkāru kursos un pēc to beigšanas dabū darbu turpat varenajā namā, kas parkā divu Stokholmas galveno ielu krustojumā ir viena no visievērojamākām celtnēm pilsētas panorāmā. Šis darbs kļūst par vienīgo viņas mūžā, un ilgāko laiku viņa vada humanitāro nodaļu, kā arī vairākkārt veic vicedirektrises pienākumus. Ināras entuziasms un darba spējas bibliotēkām visai sarežģītajā arodā ir augsti novērtētas. Nav viegli noņemties ar simtiem tūkstošu grāmatu, kuras atspoguļo cilvēku dvēseliskās rosmes, vēsturisko pieredzi un problēmas, kuras jāsavāc, jāsadala, jākataloģizē, jāsakārto plauktos vai jānoliek pagrabā un jāizsniedz plašajam lasītāju pulkam. Sekojot savai interesei par literatūru, Ināra Grīna iesāk arī studijas Stokholmas universitātē, ko beidz ar filoloģijas kandidātes grādu. Kad šajā universitātē tiek izveidota slāvu un baltu valodu nodaļa ar profesori Veltu Rūķi-Draviņu - baltu valodu katedras vadītāju, viņa turpina studijas arī šajā jomā. Ināra bija aktīva biedre Akadēmiskā organizācijā Ramavē, daudzus gadus pussaimniece un rakstvede. Ināra bija precējusies ar rakstnieku Ervīnu Grīnu. Pēc viņas sēro māte, dēli Jēkabs, zinātņu doktors neorganiskā ķīmijā, un Tots, brāļi ar ģimenēm un mazbērni.

Avots: Brīvā Latvija, 15.06.2002