Imants Laugalis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
18.03.1922
Miršanas datums:
15.01.2016
Mūža garums:
93
Dienas kopš dzimšanas:
37622
Gadi kopš dzimšanas:
103
Dienas kopš miršanas:
3350
Gadi kopš miršanas:
9
Kategorijas:
Dzimis Latvijā, Mākslinieks (-e), Sabiedrisks darbinieks, Saistīts ar Latviju, miris emigrācijā
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Dzimis 1922. gada 18. martā Litenē, pagasta darbvežu ģimenē. Ģimenē bija vēl divi dēli, jaunākais nomira 12 gadu vecumā. Pirmās skolas gaitas bija 2 km attālajā pamatskolā, kur jau sākās jaunā cilvēka interese zīmēšanā, veidošanā un pat gleznošanā. Litenes mazpulkiem nodibinoties, viņš bija to pirmais priekšnieks. Tālāk trīs gadus mācījies Balvu valsts ģimnāzijā. Tur jaunekļa intereses īsti netika apmierinātas un viņš pārgāja uz Liepājas valsts lietišķās mākslas vidusskolu, kur paralēli ģimnāzijas mācībām galveno vērību veltīja mākslas priekšmetiem. Skolu absolvēja 1942. gada pavasarī ar diplomdarbu - figūrālu veidojumu kokā. Tālākas mācības Mākslas akadēmijā vācu okupācijas laikā nebija iespējamas bez armijas vai darba dienesta. Ar diviem skolas biedriem uzsāka Liepājā daiļamatniecības koka izgriezumu darbnīcu ar veikaliņu.

To visu pārtrauca iesaukšana Latviešu leģionā. Pēc īsa apmācības laika Imantu pārskaitīja uz 32. pulka štābu, kur viņš strādāja pulka pastā. Tad komandējums uz Berlīni uz rokdarbu apmācītāju kursiem ievainotiem karavīriem. Berlīnē pārdzīvoti daudzi uzlidojumi. Atgriezies vienībā, veica dažādus uzdevumus, vēlāk pie pulka veterinārārsta par sanitāru, kopjot slimos un ievainotos zirgus. Komandēts uz veterinārfeldšeru kursiem, tos beidzis un piekomandēts pie 15. divīzijas apgādes pulka, pēc tam Pomeranijā. Karu beidza gūsta nometnē. Pēc atbrīvošanas darbojās dažādās latviešu nometnēs, apmācot daiļamatniecībā. Lai pats papildinātos, studēja Lībekas tautas augstskolā un vakaros apmeklēja gleznotāja F. Milta studiju Mēzenes nometnē. Dziedāšana Imantam jau no skolas laikiem ir bijusi tuvu pie sirds; dziedot koros, viņš piedalījies arī brīvās Latvijas dziesmu svētkos Rīgā. Lībekā dziedāja  slavenajā Roberta Zuikas korī. Kopā ar kori iebrauca Anglijā, kur koris turpināja darbību komponista Viktora Baštika un vēlāk atkal R Zuikas vadībā, sniedzot koncertus lielākajos tautiešu centros. Strādāja par komerciālu mākslinieku Lesterā, vēlāk Londonā.

Pēc aiziešanas pensijā, gatavojis daudz ilustrāciju divām rakstnieka Alberta Eglīša grāmatām. Pirmā - "Grenadieru grāmata" izdota 1998. gadā, otra - "Matīsa Sēļa mūža jūdze" - 2001. gadā. Abas izdotas Latvijā, Rīgā.

Miris 2016. gada 15. janvārī Orpingtonā, Kentā.

Avoti: Brīvā Latvija, Eiropas latviešu laikraksts

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Birkas