Rakstniece Šķipsna Ilze (prec. Rotroka) dzimusi 1928.gada 17.februārī Rīgā ierēdņa Ēvalda Šķipsnas un apgāda "Grāmatu draugs" daiļliteratūras tulkotājas Elizabetes Kauliņas ģimenē.

Vasaras pavadījusi vectēva mājās Jaungulbenes pagasta Dreiņos.

Mācījusies Rīgas 3. ģimnāzijā.

1944.gada rudenī devusies trimdā uz Vāciju. Beigusi K. Skalbes ģimnāziju Fišbahā, te tapuši pirmie literārie darbi. 1949.g. izceļojusi uz ASV, kur līdz mūža beigām dzīvojusi Fortvērtas pilsētā Teksasā. Beigusi Ziemeļteksasas universitāti, iegūstot maģistra grādu bibliotēku zinātnēs, vēlāk arī antropoloģijā. Strādājusi par bibliotekāri. 60.gadu 2.pusē izveidojusi un līdz mūža beigām vadījusi Kimbela mākslas muzeja bibliotēku Fortvērtā.

Dzejoļus sākusi rakstīt ģimnāzijas gados Rīgā, turpinājusi Fišbahā. Rokrakstos palikuši apmēram 90 dzejoļi. Ar pirmo īsprozas krājumu "Vēja stabules" I. Šķipsna kļuva par pirmo J. Jaunsudrabiņa prozas balvas laureāti. Sarakstījusi romānus "Aiz septītā tilta" un "Neapsolītās zemes", izdevusi īsprozas krājumu "Vidējā īstenība". Publicējusi stāstus arī angļu valodā.

Mirusi 1981.gada 24.janvārī, apglabāta Spartanburgā, Dienvidkarolīnā, ASV.

Avots : Gulbenes bibliotēka