Ciemojoties Rīgā pie tuviniekiem, sava darbīgā mūža 85. gadskārtā acis uz mūžu šī gada 17. oktobrī slēdzis agronoms Ilmārs Dērics. Dzimis 1913. gadā Tukuma apriņķī. Jau no agras jaunības viņš interesējās par dārzkopību. Beidzis Bulduru dārzkopības vidusskolu, kur specializējies zemstikla kultūrās, strādājis vairākās lielās Rīgas dārzniecībās un vēlāk iekārtoja savu dārzsaimniecību Tukuma tuvumā. Beidzis vakara ģimnāziju Rīgā 1942. gada rudenī, sāka mācības Jelgavass Lauksaimniecības akadēmijā, lauksaimniecības fakultātē. 1944. gadā sākās bēgļa gaitas, Dērics nonāca Vācijā, pēc kara beigām, 1946. gada martā, sāka studijas jaundibinātajā Baltijas universitātē Hamburgā. Tur pulcējās krietns skaits bijušo Baltijas augstskolu studentu; pēc ražena vasaras studiju posma I. Dēricu, kopā ar grupu citu studentu, pārcēla uz Ķīles universitāti. Studijas turpinājās līdz 1948. gada pavasarim, kad viņš izceļoja uz Kanādu. Sākās garu gadu smags darbs. 10 gadus nostrādājis par namdari, tikai ar 1961. gadu Dērics atsāka studijas, 1964. gadā beidza Britu Kolumbijas universitāti Vankuverā ar bakalaura grādu agronomijā. Jau studiju laikā sāka strādāt Lauksaimniecības fakultātes laboratorijās. Pēc fakultātes beigšanas bija instruktors un pētniecības līdzstrādnieks augsnes laboratorijās. Sekmīgā un interesantā darbā pagāja 20 gadi. Pensionāra gadus I. Dērics pavadīja Gabriolā, Vankuveras pievārtē, uz salas, kur paša būvētā mājā iekārtoja siltumnīcu un nodarbojās ar jaunībā iemīļoto zemstikla dārzkopību. Īpaši interesējās par tomātu audzēšanu un kopšanu. Jau darba laikā universitātē sākās sadarbība ar Kanādā labi pazīstamo bezzemes augu (Hydroponics) speciālistu prof. Dr. H. M. Rešu (Resh). Sadarbība turpinājās arī pēc pensionēšanās un Dērics iekārtoja savā siltumnīcā bezzemes dārzāju izmēģinājumu pasākumu. Ar referātiem piedalījies Zemnieku dienās Garezerā un pasaules latviešu agronomu kongresos Vecaucē, Latvijā, kur lasījis referātus un vadījis dārzkopības seminārus. Līdz sirmam vecumam Ilmārs Dērics turējās pie labas veselības. Apceļoja Kanādu, ASV, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ik gadus vairākus mēnešus ciemojās Latvijā pie dēla un meitas. Pēdējā ciemošanās bija liktenīga. Apglabāts Slampē, Tukuma rajonā, ģimenes kapos. (Laiks, 14.11.1998)