Izglītības tieksmes mūsu tautā arvien ir bijušas ļoti augstas. Bet šī tiekšanās pēc zināšanām, tajā pašā laikā cīnoties ar materiālām grūtībām, ne vienu vien censoni novedusi arī pie savu spēku pārvērtēšanas, pie savas veselības iedragāšanas un pat pāragras aiziešanas no dzīves. Tā tas nevienu vien reizi noticis arī pēdējā laikā, trimdas apstākļos, un arī še, Amerikā. To raksturo arī nesenā Dr. med. Ilgas Ādamsones labprātīgā aiziešana no dzīves Staten Ailendā pie Ņujorkas, tikai 30 gadu vecumā.

Dr. med. Ilga Adamsone, pazīstamā ārsta Kārļa Ādamsona un viņa dzīves biedres Antonijas, arī ārstes, meita, dzimusi Rīgā 1925. g. 21. martā, nāca no ģimenes, kurā ne vien vecāki, bet arī visas māsas un brāļi, visa ģimene, 7 cilvēki par savas dzīves mērķi bija izvēlējušies medicīnu. Ne vien starp bēgļiem Vācijā, bet liekas, pat visā pasaulē šī ir vienīgā tāda ģimene.

Kad 1944.gadā Ilga Rīgā pabeidza 1. valsts ģimnāziju, jau tā paša gada 12. oktobrī Ādamsonu ģimenei sākās bēgļu gaitas. Ilga nonāca Vācijā un sāka strādāt Erfurtes pilsētas slimnīcā par māsas palīdzi. Boļševikiem tuvojoties, viņa no Erfurtes devās uz Oldenburgu un nodibinoties Baltijas universitātei Pinebergā, iestājās tās medicīnas fakultātē, drīz gan pāriedama uz Getingenas universitāti, kur studē medicīnu, bet vēlāk pārceļas uz Luvenas universitāti Beļģijā.

1951. g. septembrī viņa izceļo uz Kanādu un iestājas Lavala universitātē Kvebekā, 1953. g. septembrī iegūdama ārsta tiesības Kanādā. Tā paša gada decembrī jaunajai ārstei laimējas pārnākt uz Ņujorku un pievienoties vecākiem. Ar 1954. g. 1. janvāri Ilga sāk strādāt kā pastāvīga ārste Sea View slimnīcas bērnu nodaļā Staten Ailendā, kur ar savu darbu ātri iemanto vispārēju atzinību. Taču milzīgā piepūle, ko pēdējos gadus svešās zemēs, svešos apstākļos, bez materiālas nodrošinātības no jaunas censones prasījušas izglītības gaitas, sāk likt sevi just un pag. gada oktobrī slimības dēļ Ilga spiesta darbu Sea View slimnīcā pārtraukt. Atkopšanās ievelkas un tikai šī gada 1. oktobrī ārsti atļauj darbu atjaunot. Šoreiz tā ir St. Vincenta slimnīca , kur Ilga iestājas par rentgenoloģi. Spēki tomēr izrādās vēl par vājiem, jau 25. oktobrī viņa atkal spiesta darbu pārtraukt un 27.oktobrī ārsti atrod, ka viņai vajadzīgs garāks atvaļinājums, ko slimnīca arī piešķir. Bet ir jau par vēlu: 29.oktobra agrā rīta stundā Dr. Ilgas Ādamsones sirds pēc viņas pašas brīvas izvēles, beidz pukstēt. Aizgājēja daudz bija paveikusi savā jaunajā mūžā, daudz viņai vēl bija padomā, bet sasniegtais bija pirkts par tik augstu maksu, ka pāragri pārtrauca dzīvi. (Laiks, 03.12.1955)