Melbu pilsētiņā, Norvēģijas ziemeļos, 9. augustā mirusi skolotāja Ilda Reneslāce, dzim. Bagun-Bērziņa.
Viņa dzimusi 1890.gada 16. augustā Līgatnē, mācījusies Rīgas pilsētas meiteņu skolā, kur ieguvusi skolotājas tiesības 1909. gadā. Divus gadus nostrādājusi kā skolotāja Liepājā, pēc tam strādājusi Rīgā, Latvijas lauksaimnieku ekonomiskā sabiedrībā, ko toreiz vadīja agr. J. Bisenieks. Kara laikā I.Reneslāce pārceļas uz Pēterpili, kur darbojās viņas mātes brālis H. Visendorfs, pirmais Latvju dainu izdevējs. Valodu kursos viņa sāka mācīties franču un vācu valodas, bet vakaros strādāja latviešu bēgļu skolā. Kara beigās atgriežas Rīgā un ir aculieceniece Latvijas neatkarības pasludināšanas aktam 18. novembrī 1918. gadā. Strādā kā franču valodas skolotāja Viļa Olava komercskolā, pēc tam māca vācu valodu V. Zālīša  Rīgas pils. 1. pamatskolā. Otra  krievu okupācijas laikā pensiju vajadzēja izkalpot ne kā skolotājai, bet kā kalponei. Uz rietumiem, kur bija izbēguši visi trīs viņas bērni, krievu okupācijas varasvīri Ildai Reneslācei ļāva izbraukt tikai 1964.gadā pēc tam, kad Latvijā miris viņas vīrs Alfrēds Reneslācis. Viņa dzīvoja pie meitas Margaritas Ribes Norvēģijā, no turienes apciemoja dēla Jura ģimeni Stokholmā un vēl nesen divas reizes arī meitas rakstnieces Ingridas Vīksnas-Fogeles ģimeni Toronto. Kaut arī daļēji zaudējusi acu gaismu, aizgājēja bija garīgi moža līdz dzīves pēdējiem brīžiem. Norvēģijas zemē viņu guldīja tieši viņas dzimšanas dienā 16. augustā Melbu pilsētiņā, norvēģu kristīgo studentu orķestrim atskaņojot latviskas melodijas un sēru brīdi nobeidzot ar Dievs, svētī Latviju. No rietumos dzīvojušiem aizgājējas 14 bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem daļai bija iespējams08.1978 pulcēties izvadīšanā. Vašingtonā IIdu Reneslāci piemin māsas Mildas Kārkliņas ģimene, bet visā pasaulē — daudzie garajos gados izvadītie audzēkņi un darba biedri.

Avots: "Laiks", 30.08.1978