IEVA LEŠČINSKA, DZIM. PAVLOVSKA (1858-1922), latviete, tēva vārds Kārlis, mājsaimniece, Lielajos kapos Jāņa baznīcas daļā.

Dzimusi Kuldīgas apkaimes ”Ruduļos”, beigusi Jelgavas saimniecības skolu, pārnākusi uz Rīgu, strādājusi par kalponi un pavāri. Precējusies (1884) ar vēlāko namīpašnieku un uzņēmēju Kārli Leščinski (1853). Laulībā piedzimuši pavisam septiņi bērni. Vecākā – Otīlija, nākamie trīs: Klāra (1886), Ernests (1888) un Austra (1890) miruši mazi kādā epidēmijā, visi vienā 1891. gada Ziemassvētku nedēļā. Pēc tam nākuši pasaulē Kārlis Nikolajs (1893), Lūcija Ieva (1895), Emīlija (1897).

Ieva Leščinska, dzim. Pavlovska, cēlusies no poļu tautības Pavlovsku dzimtas. Ģimenes leģenda ir šāda: Poļu nacionālā sacelšanās Tadeuša Kostjuško vadībā, kas notika 1794. gadā un ilga visu tā gada vasaru, bija vērsta pret Prūsijas, Austrijas un Krievijas virskundzību. Sacelšanās mērķis bija – atjaunot sadalītās Polijas suverenitāti. Novembrī, kad visai asiņainā kārtā sacelšanās tika apspiesta un dalībnieki, protams, pēc iespējas nogalināti, palikušie bāreņi tikuši izdalīti pa Kurzemes sētām izmitināšanai. Starp tiem bijuši divi brāļi Pavlovski un viens no tiem izveidojis Pavlovsku dzimtas atzaru, no kura cēlusies arī Ieva Pavlovska un viņas brālis Ernests Pavlovskis (1853-1946, precējies ar Matildi Pavlovsku, apglabāti Torņakalna kapos). Tā kā Ieva Pavlovska dzimusi 1858. gadā, šī varētu būt trešā paaudze. Tātad vectēvs saviem mazbērniem laikam būs kaut ko arī stāstījis. Bet kāpēc gan poļu bērni izvietoti Kurzemē? Izrādās, ka sacelšanās stipri vien skārusi arī latviešu apdzīvotās zemes Kurzemi, Zemgali un Latgali.