Maijā ziņojām par dramatisku starpgadījumu Stokholmas operā, kur latvietis Ādolfs Grīnbergs galā izrādes starpbrīdī publiski uzrunāja padomju „parlamentāriešu" delegācijas locekļus, lai tie noskaidrotu, kur palikusi viņa slimā sieva Herta Grīnberga, kas pagājušā gadā repatriējusies. Lai arī Ādolfu Grīnbergu apklusināja, bet padomju delegācijas vadītājs Volkovs vēlāk bija spiests uz šo starpgadījumu reāģēt un solīja, ka Hertas Grīnbergas jautājumu noskaidros pēc tam, kad PSRS vēstniecība Stokholmā būs saņēmusi sīkākus paskaidrojumus (kādus A. Grīnbergs bija iesniedis jau pirms padomju "parlamentāriešu" vizītes). Jūlija sākumā Ādolfam Grīnbergam pienāca telegramma no Latvijas, kurā kāds radinieks ziņoja, ka viņa sieva nav vairs starp dzīvajiem. Nesen telegrammai sekojusi vēstule, kurā pastāstīts, ka Herta Grīnberga noslīkusi. Nav īsti skaidri zināms, vai izdarīta pašnāvība, noticis nelaimes gadījums vai arī jārunā par padomju policijas centieniem likvidēt nepatīkamu personu. Informāciju par Hertas Grīnbergas nāvi deva arī zviedru oficiālā TT ziņu aģentūra. Ar to ir pielikts punkts kādai latviešu ģimenes traģēdijai, kas radās ne jau tikai Hertas Grīnbergas novājināto nervu dēļ, bet vēl jo vairāk aiz padomju repatriantu vervēšanas centieniem, propagandas nolūkos ņemot pretī katru, arī tādus, kas nevar par savu rīcību atbildēt. Šai traģēdijai tomēr sekos pēcspēle: Ādolfam Grīnbergam jūlija beigās jāstājas zviedru tiesas priekšā un jāatbild par zināmo rīcību Stokholmas operā. Viņu inkriminē par "sabiedriska miera traucēšanu". Apsūdzēto aizstāvēs kāds zviedru advokāts. Tie, kam zināma zviedru tiesu prakse, domā, ka pilnīgi attaisnots Ādolfs Grīnbergs netiks, tomēr ievēros apstākļus, kas viņa vainu mīkstina.

Avots: Laiks, 25.07.1956

Grīnberga ģimenes traģēdijas gaita īsumā šāda.
A. Grīnberga sieva Herta ilgāku laiku Zviedrijā dzīvojusi ļoti lielā gara depresijā, līdz 1954. g. vasarā pieteikusies krievu vēstniecībā. Šoreiz vīra izmisīgie protesti nav vairs līdzējuši, un Herta Grīnberga ar "Beloostrov" aizbraukusi uz Latviju.
Latvijā viņa tiešām arī ieradusies un no sākuma dzīvojusi Rīgā un pēc tam pie māsas Zīlānos. Šai laikā Grinbergs bija griezies ar rakstiem pie Viļa Lāča un Bulgāņina un lūdzis sūtīt viņa sievu atpakaļ uz Zviedriju. Bet visi viņa lūgumi palikuši bez atbildes. Tad viņš sūtījis sievai zāles, bet tās nogulējušas Rīgas muitā 4 mēnešus, un slimniece tās nav saņēmusi.
Š. g. sākumā kļuva zināms, ka Herta Grīnberga 2. janvārī no māsas dzīvokļa pazudusi bez vēsts. Grīnbergs griezies pie Zviedrijas Sarkanā krusta palīdzēt viņam noskaidrot sievas atrašanās vietu. ZSK savukārt griezies pie padomju Sarkanā krusta. Marta sākumā pēdējais atbildējis, ka iestādes esot ievadījušas izmeklēšanu, bet pēc tam vairs nekādas ziņas nav saņemtas. Tad 9. maijā Grinbergs izdarīja traģisko uzstāšanos Stokholmas operā, kas tai laikā ļoti satrauca visus zviedru koeksistences aizstāvjus. Par šo miera un viesu traucēšanu Grinbergam būs vēl jāatbild tiesā.
Tagad Grīnbergam izdevies izdibināt, ka viņa sieva mirusi, bet kādos apstākļos, tas nav zināms. Viņa 20. jūnijā esot apglabāta Pļaviņu kapsētā.

Avots: Londonas avīze, 27.07.1956