Prof. Dr. Heronims Tichovskis miris 20. novembri, Toronto 84 gadu vecumā. Līdz ar to esam zaudējuši vienu no mūsu ievērojamākiem Latvijas laikā izaugušajiem kultūras darbiniekiem.
 Heronims Tichovskis piedzima Ludzas apriņķa Pildas pagastā 1907. gada 22. septembri. Jau Ludzas ģimnāzijā viņš pievērsās rakstīšanai; nodibināja un vadīja skolas žurnālu "Vita Nostra". Latvijas Universitātē studēja filoloģijas fakultātes baltu nodaļā. Viņa pirmais zinātniskais darbs, "Pildas pagasta izloksnes apraksts", tika iespiests Latviešu filologu biedrības rakstu krājumā. LU H. Tichovskis nobeidza 1933. gadā ar maģistra grādu. No 1930. Līdz 1934. gadam viņš mācīja latviešu un krievu valodas Rēzeknes valsts komercskolā, pēc tam līdz 1940. gadam bija skolotājs Lūdzas valsts ģimnāzijā. No 1941. līdz 1944. gada oktobrim H. Tichovskis bija Izglītības ministrijas tautskolu direktora biedrs, būdams arī "Izglītības Mēnešraksta” atbildīgais redaktors.

 Bēgļu gaitās Vācijas franču zonā viņš nodibināja latviešu ģimnāziju Ebenveilerā; 1946. gada sākumā devās uz Angļu zonu, kur vadīja Detmoldas latviešu ģimnāziju. Tā paša gada rudenī viņš iesāka ģermāņu filoloģijas studijas Bonnas universitātē, kur 1949. gadā ieguva Dr. phil. grādu. Savai disertācijai viņš bija izvēlējies tematu "Lessings Ver haltnis zu Diderot". — 1950. g. 20. janvāri H. Tichovskis kopā ar dzīvesbiedri Annu izceļoja uz Kanādu, apmetoties Toronto.

 Kanādā viņš bija LNAK padomes un valdes loceklis, vadīja Kultūras un izglītības nozari. Līdz apvienošanai ar ALA Kultūras fondu 1954. gadā viņš bija LNAK KF priekšsēdis. Tanī pat laikā H. Tichovskis darbojās Kanādas latviešu katoļu apvienībā. No 1954. līdz 1960. gadam bija Latviešu preses biedrības Kanādas kopas priekšsēdis. Vēlēdamies nodoties akadēmiskam darbam, viņš turpināja studijas Toronto Universitātē slavu un ģermāņu valodās.

1960. g. rudenī Dr. H. Tichovskis pārcēlās uz ASV, kur līdz 1967. Gadam bija jauno valodu profesors Konektikutas universitātē. Pēc emeritēšanās viņš mācīja jaunās valodas Ziemeļkarolainas valsts universitātē Grlnsboro, bet 1976. gadā atgriezās Toronto. Arī ASV laikā viņš piedalījās latviešu sabiedriskā dzīvē. No 1964. līdz 1970. gadam viņš bija Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonda loceklis. 1970. gadā viņš bija viens no dibinātājiem Latviešu valodas komisijai, kuras mērķis bija skaidrot latviešu valodas pareizrakstības, pareizrunas un valodas stila sava laika problēmas. 1972. gadā komisija pieņēma atzinumu par pareizrakstību trimdā: turēties pie Latviešu valodas krātuves 1942. g. pieņemtās pareizrakstības. — Pēc atgriešanās Toronto H. Tichovskis atkal turpināja latviešu sabiedrisko darbu. Nodibinoties PBLA Kultūras fondam, viņš tika izraudzīts par priekšsēža vietnieku un šos pienākumus pildīja desmit gadus.

 1978. gadā PBLA KF piešķīra Dr. H. Tichovskim goda balvu par viņa "sasniegumiem literāri zinātnisku darbu publicēšanā". Viņa publikāciju skaits ir ļoti liels. Šī nebija viņa pirmā Kultūras fonda balva. Latvijā Kultūras fonds 1937. gadā H. Tichovskim piešķīra Kr. Barona prēmiju par darbu "Svētku un svinamo dienu paražas Latgalē". 1939. gadā sekoja KF godalga par "Latgales skolu vēsturi". Tanī pat gadā ar KF atbalstu tika publicēta viņa grāmata "Kāzu paražas Latgalē".

Blakus akadēmiskam darbam H. Tichovskis bijis ļoti rosīgs arī preses laukā. Viņa pirmā recenzija par latgaļu literatūru iespiesta rakstu sējumā "Sējējs" 1927. gadā. Jau kopš 1926. g. viņš bija līdzstrādnieks avīzē "Latgolas Vords"; pēc tam avīzē "Jaunā Straume", "Jaunō Vōrda" un citos izdevumos. 1927. gadā H. Tichovskis bija Milenbacha-Endzelina vārdnīcas, no 1939. 40. g. "Latviešu konversācijas vārdnīcas" un trimdā "Latvju enciklopēdijas" līdzstrādnieks. Kopš 1953. gada viņš bija literārais redaktors dzīvesbiedres Annas vadītajā apgādā "Astra", izdodot vairāk nekā 20 grāmatas, galvenokārt par kultūras jautājumiem. 1973. gadā viņa redakcijā, pašam sniedzot galveno apcerējumu par bīskapu Rancānu, iznāca rakstu krājums "Bīskapa Jāzepa Rancāna dzīve un darbs". 1977. gadā sekoja bīskapa J. Rancāna rakstu izlase, tanī pat gadā rakstu krājums "Veltījums Zentai Mauriņai".

 Izcilu pagodinājumu izsakot, mūsu valodā ir jēdziens darba rūķis. H. Tichovskis tiešām bija darba rūķis. Viņš nebija skaļu un jūsmīgu runu teicējs, bet darba darītājs. Visiem, pienākumiem — akadēmiskā, literārā  vai sabiedriskā darbā — viņš piegāja ar nopietnību, rūpību un sistemātisku darbu. Kā ievērojama personība H. Tichovskis godam pārstāvēja savu dzimto novadu Latgali. Viņš pētīja tās folkloru, izloksnes un izglītības vēsturi, viņš arī aizstāvēja Latvijas politisko un kultūras vienību. Kopš studiju laika viņš bija korporācijas
Lacuania loceklis.

 23. novembrī H. Tichovskim notika Rožu kronis; nākamajā dienā aizlūgums, ko vadīja lietuviešu priesteris A. Simanavicius, runādams arī latviski. Izvadīšana uz Jorkas kapiem notika 25. novembrī no St. Pius X baznīcas. Dievkalpojumu vadīja V. Obraiens (W. O'Brien). No aizgājēja atvadījās kupls draugu un organizāciju pārstāvju pulks.

J. MEŽAKS

Darba rūķis aizsaulē //  Laiks, Nr. 102 (21.12.1991)