Hermanis Konstantīns Hildebrands (Hermann Konstantin Hildebrand, 1871—1928) bija ārsts psihiatrs, dr. med. (1899). Ģintermuižas Vājprātīgo iestādes (1901—1919) un Strenču psihiatriskās slimnīcas (1920—1927) direktors.

Dzīvesgājums

Dzimis 1871. gada 19. maijā Valmieras apriņķa Burtnieku draudzes Ēķina privātmuižā (Heydeckenshof) ārsta Dr. med. Arnolda Hildebranda un viņa sievas Vilhelmīnes (dzimušas Vaizes) ģimenē. Mācījās Danenberga privātskolā (1878—1881) un Jelgavas ģimnāzijā (1881—1888), bija mājskolotājs Ēķina muižā (1888—1889). Studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (1889—1895), bija asistents Tērbatas Universitātes Psihiatrijas klīnikā (1895—1897). 1899. gadā aizstāvēja Dr. med., pēc tam papildinājās Berlīnē un Heidelbergā.

Pēc atgriešanās dzimtenē strādāja par neirologu Liepājā (1900—1901), bija Ģintermuižas Vājprātīgo iestādes direktors Jelgavā (1901—1919). Latvijas brīvības cīņu laikā dzīvoja Vācijā, pēc tam bija Strenču psihiatriskās slimnīcas direktors (1920—1927).

No 1927. gada strādāja par neirologu Liepājā, miris 1928. gada 18. jūlijā.