Dz. 1886. g. 28. nov. Rīgā namsaimnieka ģimenē.

Tēvs Pēteris, māte Hedviga, dz. Brākše. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies Eihes pirmmācības privātskolā, no 1897. g. Aleksandra ģimnāzijā Rīgā un H. Trefnera ģimnāzijā Tērbatā, 1907. g. beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā.

1907.–08. g. studējis tieslietas TU, no 1909. g. PU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1915. g. maijā).

1. pasaules kara laikā iestājies Rīgas–Orlas dzelzceļa dienestā par rezerves aģentu, pēc trim mēnešiem dienestu atstājis un devies uz Petrogradu, 1915. g. rudenī Latviešu bēgļu apgādāšanas komiteja “Dzimtene” komandējusi organizēt bēgļu apgādāšanu Permas gub., Jekaterinburgā, kur nodibinājis komitejas “Dzimtene” nodaļu.

No 1916. g. Žukatau stacijas priekšnieka palīgs, Ekspluatācijas nodaļas tehniskais darbvedis un grāmatvedis Rietumurālu dzelzceļu valdes dienestā Jekaterinburgā, no 1917. g. darbvedis nodokļu inspekcijā Permā.

1918. g. zvērināta advokāta palīgs Permā.

Pēc admirāļa A. Kolčaka bruņoto spēku ienākšanas Permā 1918. g. dec. pārcēlies uz Vladivostoku.

1919.–20. g. jaunākais tiesamatu kandidāts Vladivostokas apgabaltiesā, pēc tam izmeklēšanas miertiesnesis.

Iestājies dienestā 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) bataljonā (kareivis), ar kuru 1920. g. atgriezies Latvijā (no 1920. g. okt. nosaukums 1. Latvijas strēlnieku pulks).

No 1920. g. 10. dec. izmeklēšanas tiesnesis Rīgas apgabaltiesā.

No 1921. g. dec. zvērināta advokāta E. Pētersona palīgs Rīgā.

No 1922. g. 21. sept. Latgales apgabaltiesas loceklis kriminālnodaļā, no 1924. g. 6. marta Rīgas apgabaltiesas loceklis (1933. g. 16. okt.–1940. g. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs). Strādājis 1. un 3. kriminālnodaļā, 3. un 4. civilnodaļā (4. civilnodaļas vadītājs, no 1939. g. janv. reģistrācijas nodaļas vadītājs).

Darbojies Rīgas Latviešu biedrībā, Latvijas Juristu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. martā izceļojis uz Vāciju.

Kara laikā bijis tiesnesis Apoldā, Tīringenē.

Miris 1957. g. 24. okt. Apoldā, toreizējā Erfurtes apg., VDR.

Precējies 1924. g. 6. dec. ar Vācijas pilsoni Valliju Sofiju Idu Vīneri (dz. 1897. g. 9. apr. Rīgā), dēls Olivers Juris Johaness (dz. 1926. g. 21. sept.).

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 741. l.; 1612. f., 12. apr., 79. l.; 7354. f., 1. apr., 546. l.; 1612. f., 12. apr., 79. l.; 2996. f., 12. apr., 26118. l.; 3727. f., 1. apr., 24. l., 205. lp.; Jaunākās Ziņas. 1933. g. 13. okt.; Pēdējā Brīdī. 1933. g. 13., 14. okt.; EVP; AL; LA 1919–1945.

No H. Mintāla 1920. g. 23. nov. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Ar šo pagodinos Jūs lūgt likt priekšā Apgabala Tiesai uzņemt mani kādā no tiesu amatiem. Esmu Latvijas pilsonis, latvietis, dzimis Rīgā, un tekoši pārvaldu latviešu valodu. [..] Rudenī 1915. g. tiku no Bēgļu komitejas aizkomandēts Permas guberņā latviešu bēgļu apgādāšanai. 1915. gadā, Katrīnpilī [Jekaterinburgā – red.], pārgāju dzelzceļu dienestā, kurā strādāju juriskonsulta nodaļā. 1917. g. strādāju Permā, kroņa palātā, Nodokļu Inspekcijā. 1918. gadā, lieliniekiem ienākot un palātu reformējot, biju spiests amatu atstāt un pāriet uz advokatūru. Janvārī 1919. g. atstāju Permu un braucu uz Vladivostoku ar nolūku nokļūt Latvijā. Nevarēdams tūliņ no Vladivostokas izbraukt, iestājos Vladivostokas Apgabala Tiesā, kur strādāju sākumā kā kandidāts un vēlāk kā VII iecirkņa izmeklēšanas tiesneša v. i., kurā vietā biju līdz manai izbraukšanai uz Latviju.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 741. l., 8. lp.)

No Latvijas Senāta Apvienotās sapulces rīcības sēdes 1932. g. 20. dec. sprieduma: “Rīgas apgabaltiesas prokurors [H. Apsītis] ar savu 1932. g. 14. septembra rakstu paziņojis šīs apgabaltiesas priekšsēdētājam [A. Būmanim], ka Rīgas pilsētas 5. iecirkņa iepriekšējās izmeklēšanas lietā par miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības Oskaram Nubianam var pacelties jautājums par Rīgas apgabaltiesas locekļa Hermaņa Mintāla saukšanu pie atbildības pēc Sodu lik[uma] 464. p[anta] 2. daļas, kādēļ viņš, prokurors, atrod, ka ierosināms jautājums par minētās lietas pārnešanu uz citu apgabaltiesu. Rīgas apgabaltiesa minēto iepriekšējo izmeklēšanas lietu uz kriminālprocesa likuma 283. p. pamata iesūtījusi Tiesu palātas priekšsēdētājam [H. Lazdiņam], kurš to iesniedzis Senātam. Piesūtītā iepriekšējās izmeklēšanas lietā atrodas izmeklēšanas tiesneša 1932. gada 10. oktobra lēmums par lietas tālāk virzīšanu Kriminālprocesa likuma 312. p. paredzētā kārtībā. Izklausījis Virsprokurora atzinumu un ņemot vērā, ka lietas iztiesāšana tai pašā tiesā, pie kuras pieder tiesnesis H. Mintāls, uz kuru šī lieta attiecas, nostādītu tiesu neērtā stāvoklī bezpartejiska sprieduma taisīšanas ziņā, ka saskaņā ar kriminālprocesa lik. 283. p. Senāta Apvienotai Sapulcei ir tiesība lietas pārnest no vienas apgabaltiesas otrā visos tajos gadījumos, kad lietas pārnešana izrādās par vajadzīgu, lai aizsargātu tiesas sprieduma bezpartejību vai sabiedrisko  kārtību un mieru, Senāts [..] nolemj: Iepriekšējās izmeklēšanas lietu par miesas bojājumu nodarīšanu Oskaram Nubianam nodot izspriešanai Jelgavas apgabaltiesai.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 741. l., 51. lp.).