Jurists, LU ilggadējs pasniedzējs, uzņēmējs - Henrijs Buks-Vaivads, arī kaislīgs mednieks.

Henrijs ir dzimis Vladislava Gžibovska un Marijas Bukas-Vaivades (dzimušas Bauere) ģimenē Rīgā, 1957.gada 8.februārī. Miris Sankt Pēterburgā, Krievijā 2016. gada 17.decembrī.

Henrijs ir poļu šļahtas pēctecis. Pēdējais Polijas-Lietuvas lielvalsts karalis Stanisław August Poniatowski ir tiešs Henrija asins radinieks pa tēva līniju. Dzimtas ģerbonis Prus II.

Henrijs Buks-Vaivads kopš bērnības aizrāvies ar modernajām dejām pie slavenās skolotājas Veltas Kalniņas. Dejojot ir saņēmis virkni apbalvojumus kā lokālā līmenī, tā arī LPSR līmenī. Mācījies Rīgas 7.vidusskolā. Dzīvojis Pētera Stučkas (tagad Tērbatas) ielā 55.

Pēc skolas beigšanas ieguvis dzelzceļnieka kvalifikāciju, kur strādājis dzelzceļa sistēmā par lokomatīves mašīnistu.

Iesaukts padomju armijā, kur dienējis BAMā.

Pēc armijas strādājis dzelzceļā, kā arī pasniedzis deju nodarbības. Bijs arī dīdžejs un vadījis diskotēkas. Vēlāk iestājies Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un sācis strādāt milicijā.

1990.gadu sākumā sācis nodarboties ar komerciju, dibinot vairākas komercsabiedrības.

Kā pazīstamākie zīmoli, kas tika izveidoti, un ar ko tika izklaidēta Rīgas publika, atzīmējami divi striptīza un izklaides klubi "Klubs-3" Grēcinieku ielā Vecrīgā, "Tuti-Fruti" Bruņinieku ielā Rīgā, kā arī restorāni "1739" Skārņu ielā 6, "1. vecā Hanza" Rātslaukumā un naktsklubs "Far&Gate" Mārstaļu ielā 6, Vecrīgā.

Īpaši, būtu atzīmējams Klubs 3, kurš bija viens no pirmajiem šāda tipa naktsklubiem Rīgā. Norādāms, ka Rīga ne tuvu nebija nekāda svētulīgā pilsēta, jo kluba viesu vidū ir bijušas daudzas promenences, tā laika augstas amatpersonas, dažādu lielu uzņēmumu vadītāji, bieži vien ārvalstu delegāciju dalībnieki u.tml. Skaidrības labad jāatzīmē, ka patiešām Klubs 3 turēja stingru stāju attiecībā uz nakts izklaides vietu, nekādā veidā to neasociējot un nepadarot par "bordeli" vai ko tamlīdzīgu. Tikai skaistums un māksla.

Henrijs Buks-Vaivads kādu laiku ir bijis Rīgas pasažieru ostas prezidents, pēc kā pievērsies jūras satiksmes jautājumiem un ir bijis ilggadējs padomdevējs Latvijas-Zviedrijas kopuzņēmumos saistībā ar jūras satiksmes jautājumiem.

Henrijs ir bijis Latvijas Juristu biedrības biedrs, kā arī ilggadējs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes darbinieks Valststiesību zinātņu katedrā, docējot priekšmetu Administratīvās tiesības. Administratīvo tiesību mācību priekšmetu pārņēmis no Ilmāra Bišera. Latvijas Universitātē Henrijs ik pa laikam studentiem pasniedza arī balles (modernās) dejas, īpaši tad, kad tuvojās izlaidumi. Šīs nodarbības viņš vadīja tīri entuziasma dzīts, bez kādas papildus atlīdzības par to.

Henrijs Buks-Vaivads ir bijis izvirzīts kā Latvijas Republikas premjera amata kandidāts no LNDP partijas. Norādāms, ka tā laika LNDP vadītājs Armands Māliņš izmantoja Henrija biroja tehnisko aprīkojumu, lai darbotos pie savas partijas dokumentu kārtošanā ofisa datoros Vecrīgā, Grēcinieku ielā 22. Kā "pateicību" Armands Māliņš nominēja Henriju šādam izvirzījumam, un, pateicoties Henrija vienmēr atsaucīgajai dabai, viņš arī humora pēc piedalījās premjera amatu kandidātu TV debatēs no šīs partijas, kaut arī reālas iespējas uzvarēt vēlēšanas LNDP nebija.

Ir atbalstījis un piedalījies dažādos juristu organizētos pasākumos. Kopā ar Elizabeti Zagorsku Henrijs Buks-Vaivads piedalījās TV šovā «Dziedi ar zvaigzni». Henrijam ļoti patika māksla, bija liels teātra cienītājs, bieži bija lūgto viesu sarakstā uz Dailes teātra un Nacionālā teātra pirmizrādēm. Henrija dzimšanas dienas ballītes raksturojas ar izsmalcinātiem ēdieniem, prominentiem viesiem un daudz dziedāšanas dzīvās mūzikas pavadījumā.

Henrijam ļoti patika dzīvnieki. Viņam piederēja vairāki zirgi. Henrijs bija liels suņu mīļotājs. Viņa mājās vienmēr bija kāds suns vai kaķis, vai abi kopā, viņam bija 2 papagaiļi - pelēkais Kongo papagailis jeb sarkanastes žako, kā arī Kakadu meitene vārdā Lowley.

Mūža nogalē Henrijs ar sievu Lanu dzīvoja Bīriņos.