1937-39 Ārlietu ministrijas ārštata darbinieks; Zigfrīda Meierovica dēls

Helmutu, kurš bija iesaukts leģionā, 1949.gadā izsūtīja. Vorkutā viņš bija tikai pusotru gadu, taču viņam bija gājis ļoti smagi, acis bija cietušas ogļraktuvēs. 1952.gadā atgriezās no izsūtījuma. Latvijā viņš nekur nevarēja dabūt darbu. Viņa uzvārds un biogrāfija liedza iespēju strādāt izglītībai atbilstošu darbu, kur nu vēl turpināt pirms kara iesākto diplomāta karjeru. Pat radi no mammas puses, kad viņš bija atbraucis atpakaļ nosalis, vienā mētelītī, nebija laiduši viņu iekšā. Viņš strādāja visādus smagus darbus: uz plostiem, filca fabrikā. Čeka viņu centās savervēt, lai viņš pierunā brāli Gunāru atgriezties Latvijā. Tas čekai būtu liels ķēriens. Bet Helmuts atteicās.

Helmutam ir dēls Juris. Sieva bija pa pusei vāciete un padomju okupācijas laikā saņēma atļauju izbraukt uz Vāciju. Tur viņa apprecējās vēlreiz un dēls Juris zaudēja Meierovica uzvārdu, jo jaunais vīrs zēnu adoptēja.