Helēna Ersa

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
05.10.1895
Miršanas datums:
23.10.1949
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Kozlovska
Papildu vārdi:
Erss
Kategorijas:
Atzinības krusts, LV, Dziedātājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīga, Sarkandaugavas kapi

 Helēna Ersa-Kozlovska , skanīgās balss dēļ  tautā iesaukta par Latgales lakstīgalu, dzimusi Rēzeknes aprinķa Silajāņu pagasta Riebiņu muižas pārvaldnieka ģimenē. Augusi sešu bērnu ģimenē. Pamatizglītību iegūst Preiļos. Pēc ģimenes pārcelšanās uz Rēzekni - pilsētas skolā.

Dziedājusi katoļu baznīcas korī. Ar to piedalās Rēzeknes latviešu biedrības pasākumos un teātra izrādēs.

1910.gadā uznemta Zavadska profesionālajā korī par solisti. Apceļo Krieviju, Ukrainu, dziedot latviešu un latgaliešu tautas dziesmas.

1912.gadā ar dekāna Nikodima Rancāna gādību devās uz Rīgu, pēc tam uz Pēterpili mācīties dziedāšanu. Rīgā viņa mācījās Gižicka mūzikas skolā.

1913.gadā iestājas Sv.Katrīnas baznīcas katoļu korī un gatavojas eksāmeniem Konservatorijā.

1915.gadā Rēzeknē sarīkots pirmais solokoncerts, kuru atkārto vairākās citās pilsētās. Vākusi tautas dziesmu melodijas, kurām apdari pirmais veicis Jāzeps Vītols un arī viņas skolotājs Pāvuls Jurjāns.

Rēzeknē jau pirms kara iepazinusies ar savu nākošo vīru rakstnieku Ādolfu Ersu, kurš viņai lasīja dzeju. "Es, protams, daudz tur vēl nesapratu, bet mani valdzināja šo dzeju mistiskums, īpatā mūzika un arī pats lasītājs. Erss arī bija tas, kas iemācīja mani notis lasīt, jo pats spēlēja vijoli un ārkārtīgi mīlēja mūziku."

1916.gadā iestājas Pēterburgas Konservatorijā profesores Gladkajas klasē. Pēc gada lielinieku apvērsuma dēļ mācības nākas pārtraukt.

Tās atsāk 1920.gadā Latvijas Konservatorijā.

Mācību pārtraukuma laikā 1917.gadā apprecas ar rakstnieku Ādolfu Ersu. Pēc Konservatorijas beigšanas meistarība tiek papildināta Milānas konservatorijā, Itālijā, pie profesora Marati.

1924.g. piedzimst meita (Mirdza Ersa-Libiete 22.03.1924.- 08.06.2008.). Pāris gadus bijusi Nacionālās operas soliste.

1928.gadā nodibina savu koncerttrupu, kurā kopā ar pianistēm Laumu Reinholdi un Karlīni Janelsīti, kā arī ar savu māsu Veroniku Podisu sākusi patstāvīgu koncertdarbību tautasdziesmu popularizēšanā. Koncertējusi Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Ungārijā, Vācijā.

No 1932. gada ģimene dzīvo pašuzceltā mājā Rīgā, Mežaparkā, Siguldas prospektā 4.

1935.gadā Berlīnē skaņuplatē tieka ierakstītas 6 latgaļu tautasdziesmas. Kopā ar vīru Ādolfu Ersu vākusi tautasdziesmu melodijas, kurām apdari rakstījuši Andrejs Jurjāns, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Jēkabs Graubiņš, Lauma Renholde. Pazīstamākās no tām -  "Aiz azara augsti kolni", "Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa", "Treis jaunys muosys" u.c.

Par tautas dziesmu popularizēšanu saņēmusi Atzinības krustu.

Otrā pasaules kara laikā dziedātājas darbība apsīka. 1944.gada novembrī čekisti arestē viņas vīru, kurš apcietinājumā pēc gada nomira (29.09.1945.).

1946.- 1948. bijusi Filharmonijas soliste. Pēc veselības pasliktināšanās sākusi pedagoģisko darbību.

Mirusi 1949.gada 23.oktobrī. Apbedīta Rīgā,Sarkandaugavas katoļu kapos. 

Jāņa Kušķa leģendārajā plašu kolekcijā, kurai pamatus licis jau viņa tēvs, saglabājušās divas Ersas iedziedātas plates - vienreizējs retums no 20.gadu nogales.

 

Avots:

enciklopēdija "Latgolys kulturys darbinīki"

"Latgalīšu kulturys gazeta.lv"

žurnāls "Atpūta"

Avoti: wikipedia.org

Vietas

Bildes Nosaukums Saites No Līdz Apraksts Valodas
1Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41Koka ēka Rīgā, Brīvības ielā 41nav precizētalv

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Mirdza Ersa LībieteMirdza Ersa LībieteMeita22.03.192408.06.2008
        2Ādolfs ErssĀdolfs ErssVīrs12.06.188529.09.1945

        Nav norādīti notikumi

        Birkas