Heinrihs Rozens 1638.gadā zviedru valdīšanas laikā aiz Rīgas nocietinājumu mūriem pie Kārļa slūžām uzcēla atsevišķu ebreju namu, kurā atļāva apmesties iebraukušajiem ebreju tirgotājiem. Sāka veidoties ebreju apmetne, kas pazīstama ar nosaukumu “Judenherberge”. Tas bija nevisai pievilcīgs nams, bez ērtībām. Ar 1666.gadu “ebreju namu” Rīgā uzraudzīja kristīgs cilvēks. Viņš bija ne tikai šī nama pārvaldnieks, bet kontrolēja arī ebreju tirgotājus, kuri drīkstēja pirkt un pārdot preces Rīgas iedzīvotājiem. Rīgā pastāvēja likums, kas aizliedza diviem iebraucējiem savstarpēju tirgošanos.

Ebreju nama pārvaldnieku dēvēja par “ebreju saimnieku” /Judenwirt/. Viņš atļāvās pat sist atbraukušos ebreju. Pēc sūdzības saņemšanas tiesnesis viņam piesprieda 8 dienas cietumsodu vai 8 dālderu naudas sodu. 1685.gadā “ebreju māju” iekārtoja labākā namā, kur bija ērtāki dzīves apstākļi. Taču par istabu bija jāmaksā arī prombūtnes laikā. Rīgas tirgotāji un amatnieki neatlaidīgi cīnījās pret ebreju ieplūšanu Rīgā un kādu laiku tas pat bija aizliegts, 1724.gadā Rīgas uzņēmējam atļāva atjaunot “ebreju māju”, paaugstinot uzturēšanās maksu.