Heinrihs Jurevičs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
03.03.1894
Miršanas datums:
00.00.1942
Mūža garums:
47
Dienas kopš dzimšanas:
47539
Gadi kopš dzimšanas:
130
Dienas kopš miršanas:
30069
Gadi kopš miršanas:
82
Tēva vārds:
Krišjānis
Papildu vārdi:
Jurēvičs
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Pulkvedis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

LKOK nr.3/1447

Jurevičs, Heinrichs

Kapitāns 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā.

* 1894. g. 3. martā Rīgā.

+ Nošauts 1942. g. vasarā Noriļskā.

[]

Apbalvots par kaujām 1915. g. oktobrī Ķekavas-Kalnciema rajonā, 1916. g. 5. jūlijā Nāves salā, 23. decembrī pie Ložmetējkalna un 1917. g. augustā pie Olaines.

Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis.

1941. g. 14. jūnijā apcietināts. 1941. g. 13. decembrī piespriests nāves sods.

JURĒVIČS HEINRIHS Krišjāņa dēls

Dzimis Rīgā amatnieka Krišjāņa in Matildes Jureviču ģimenē.  Bija precējes ar Ēriku dz. Bare.

Bij. 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona praporščiks.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1894. g. 3. martā Rīgā. Izglītojies vidusskolā un Mangaļu tālbraucēju jūrnieku skolā. 

Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara sākumā, 1915. g. beidzis Kazaņas praporščiku skolu. 22. sept. pārnācis uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, Piedalījies daudzās kaujās, sasniedzis kapitāna pak. 1916. g. 24. dec. pie Ložmetējkalna ievainots. apbalvots ar Staņislava III šķ,. Annas III, IV šķiras, Vladimira IV šķiras ordeņiem. 

1915. g. okt. Ķemeru raj. pēc rotas komandiera un citu virsnieku nāves Jurevičs uzņēmās komandēšanu, sakārtoja rotu un turpināja kauju, ieņēma vāciešu pozīcijas; lai gan bija kontuzēts, neatstāja ierindu. 1916. g. 4-5. jūl. naktī Nāves salā ar savu nodaļu pārrāva vācu drāšu aizsprostu un zem spēcīgas uguns izlauzās līdz Banču mājām, kur iekaroja stipri nocietinātas pozīcijas, ieguva ložmetēju un saņēma gūstekņus. 1916. g. 23. dec., rokā ievainots, turpināja cīņu un veda savu vienību līdz vācu aizžogojumiem, kur tika smagi ievainots. 

Krievu armiju atstājis 1918. g. 

1940.-1941. g. 24. teritoriālā korpusa 181. strēlnieku divīzijas 243. pulka komandieris. 

1941. g. jūn. nosūtīts uz "kursiem" Maskavā, kur apcietināts. 1941. g. 13. dec. piespriests nāvessods, nošauts 1942. g. vasarā Noriļskā.

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Ērika JurevičaSieva00.00.190800.07.1996

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas