Ievērojams latviešu sportists, treneris. Ar labiem panākumiem spēlēja arī futbolu, taču lielāku ievērību izpelnījās hokejā. Pēc tam, kad hokeju sāka spēlēt dēli un mazdēls, viņu sāka dēvēt par Hariju Vītoliņu I.

Harijs Vītoliņš dzimis 1915. g. 17. oktobrī Zeltiņu pagastā. Sporta gaitas 20. gs. 30. gados uzsāka Rīgas “ASK” (“Armijas Sporta Kluba”) komandās – gandrīz vienlaikus hokejā un futbolā. Pakāpeniski Harijs Vītoliņš izsitās līdz karavīru hokeja komandas pamatsastāvam, “ASK” rindās divreiz izcīnīja Latvijas hokeja meistara jeb čempiona titulu (1938, 1939). Uzbrucējs Vītoliņš paguva uzspēlēt arī Latvijas hokeja izlasē (4 oficiālas valstsacīkstes; 1938-1939). Startēja valstsvienības sastāvā pēdējā pirmskara pasaules čempionātā 1939. g. februārī Šveicē. Bija Latvijas delegācijas sastāvā arī pasaules meistarsacīkstēs Prāgā 1938. g. februārī, taču pie spēlēšanas netika.

Kad 1940. g. vasarā Latvijā ienāca Sarkanā Armija, “vecos” sporta klubus slēdza, bet Rīgas “ASK” hokejistu liela daļa tika norīkoti sarkanarmiešu sporta klubā “RDKA” (“Рижский Дом Красной Армии”; tulk. Sarkanās armijas Rīgas nams), kur nācās spēlēt arī Harijam Vītoliņam. Vēl pēc gada “sarkanos” padzina nacisti, bet hokejs turpinājās. Kara laikā Harijs Vītoliņš uzspēlēja dažādās hokeja vienībās, “Ledus Lāčus” ieskaitot. Līdz atkal spēlēja atjaunotā Rīgas “ASK” sastāvā. 40. gadu sākumā viņš diezgan veiksmīgi pārkvalificējās no hokeja uzbrucēja par aizsargu. 1941. g. decembrī avīze “Sporta Pasaule” rakstīja: “Aizsardzībā par vērtīgu spēku sevi pierādīja Vītoliņš. Kas pretēji mūsu ledushokejistu vairumam šogad uzrāda atzīstamu progresu.”

Vēlāk H. Vītoliņš šad tad uzspēlēja arī kā uzbrucējs, taču viņa pamatpostenis bija aizsardzībā. Turklāt ar briedumu un gadiem viņš palika arvien labāks. 1945./1946. g. sezonā Harijs Vītoliņš kļuva par Latvijas PSR čempionu Rīgas “Dinamo” sastāvā, spēlēja arī Latvijas PSR un Rīgas hokeja izlasē. Loģiski, ka 1946. gadā, kad sākās pirmais PSRS hokeja čempionāts, Rīgas komandas sastāvā startēja arī pieredzējušais Harijs Vītoliņš.

Padomju Savienības hokeja čempionātos Rīgas “Dinamo” (no 1949. g. – “Daugava”) sastāvā H. Vītoliņš spēlēja no 1946./1947. līdz 1955./1956. g. sezonai. T.i., līdz 40 gadu vecumam! Kā viens no pieredzējušākajiem bija komandas kapteinis un arī spēlējošais treneris. Harijs Vītoliņš bija kļuvis par vienu no ievērojamākajiem hokeja aizsargiem ne tikai Latvijā, bet arī visā plašajā Padomju Savienībā. Viņš ļoti prasmīgi piekopa spēka spēli, un laikabiedri vēstīja, ka pirmajos PSRS hokeja čempionātos Vītoliņš bija viens no retajiem spēlētājiem, kurš pareizi un lietderīgi izpildīja spēka paņēmienus.

Līdzās hokeja gaitām Harijs Vītoliņš nepameta futbolu. Te viņa pamatpozīcija bija – pussargs. Divas reizes Rīgas “ASK” sastāvā H. Vītoliņš kļuva par kara laikā Latvijā notikušo futbola meistarsacīkšu čempionu (1942, 1943). Bet 1945. gadā Rīgas “Dinamo” rindās kļuva par Latvijas PSR čempionu. Vēlāk dažus gadus spēlēja Rīgas “Dinamo” sastāvā PSRS futbola čempionātos (1946–1948). Taču gan futbols, gan hokejs prasīja arvien vairāk laika un enerģijas; nācās specializēties. Harijs Vītoliņš palika pie hokeja, bet futbolista gaitas pārtrauca 20. gs. 50. gadu sākumā.

Pēc tam, kad 50. gadu vidū Vītoliņš pārtrauca arī hokejista gaitas, viņš turpināja strādāt par hokeja treneri. Bija dažāda līmeņa Latvijas komandu un “RVR” (“Rīgas Vagonu Rūpnīcas”) sporta skolas treneris. Harija Vītoliņa trenētās komandas vairākkārt izcīnīja Latvijas PSR hokeja čempionu titulu. Hokejam pievērsās arī viņa dēli – Harijs (II) un Ēriks, bet vēlāk – mazdēls Harijs (III). Pēc trenera karjeras beigām, no 20. gs. 70. gadu vidus Harijs Vītoliņš I strādāja zvejnieku kolhozā “Carnikava”, audzēja zivis.

Harijs Vītoliņš I mūžībā aizgāja 1984. g. 29. jūlijā Rīgā.

Detalizētāka Harija Vītoliņa biogrāfija grāmatā: Zeļenkovs A. Latvijas hokeja izlase. Sākums. 1932-1940. - Salaspils, 2017. - 670., 671. lpp. Grāmatas mājaslapa: http://hokeja-vesture.simplesite.com/