HARIJS LAZDIŅŠ (pasē – Harijs Jakobs Lagzdiņš-Lazdiņš) - izcils latviešu futbola vārtsargs. Spēlēja aī hokeju, bendiju (hokejs ar bumbiņu).

Harijs Lazdiņš dzimis 1910. g. 25. jūlijā Liepājā. Ar sportu sāka nodarboties 20. gs. 20. gadu vidū, un vispirms tā bija ātrslidošana un dažādas vieglatlētikas disciplīnas. Drīz pēc tam jaunais censonis startēja Liepājas “Olimpijas” bendija komandā. Vēlāk, no 1927. gada, sāka spēlēt Liepājas “Olimpijas” futbola vienībās. Sākumā bija jāpierāda sevi rezervista lomā otrā plāna sacīkstēs, bet jau nākamajā gadā (1928) Harijs Lazdiņš sargāja čempionvienības “Olimpija” pirmās futbola komandas vārtus Latvijas Virslīgā. Un futbols kļuva par viņa sporta veidu numur 1. “Futbols palika mana galvenā “mīlestība”, kaut pievērsos vēl bendijam un ledushokejam,” vēlāk žurnālistam stāstīja Harijs Lazdiņš.

Harija Lazdiņa iekļaušanās Liepājas “Olimpijas” futbola komandā sakrita ar šīs vienības labāko gadu sākšanos, un jaunais vārtsargs kļuva par stūrakmeni “olimpiešu” panākumos. Savu pirmo Latvijas čempionu titulu “Olimpija” izcīnīja 1927. gadā. Togad Lazdiņš bija vēl galvenokārt tikai “Olimpijas” rezerves komandas spēlētājs, un “lauri” pienācās olimpiešu pirmās komandas pamatvārtsargam Kārlim Minsterjānim. Taču turpmāk “Olimpijas” iegūtie vēl seši Latvijas čempiona tituli – 1928., 1929., 1933., 1936., 1937./1938., 1938./1939. g. – vislielākajā mērā bija izcīnīti, pateicoties H. Lazdiņa izcilajam sniegumam.

Augumā raženo liepājnieku vārtsargu un viņa sniegumu nevarēja nepamanīt Latvijas futbola izlases treneri un sastāva veidotāji. Valstsvienībā tikko 19 gadu vecumu sasniegušais Lazdiņš jeb, kā mēdza viņu dēvēt tautā, “garais puisis no Liepājas” debitēja 1929. gadā. Līdz 1938. gadam viņš sargāja Latvijas izlases vārtus 18 oficiālās valstsacīkstēs, kā arī lielā skaitā spēļu noraudzījās kā otrais vārtsargs.

Kad 20.gs. 20.-30. gadu mijā Liepājas bendijisti pārkvalificējās no hokeja ar bumbiņu (bendija) uz hokeju ar ripu, Lazdiņš kļuva par vienu no labākajiem hokeja uzbrucējiem Liepājā. “Olimpijas” hokeja komanda vairs nebija iedomājama bez Lazdiņa tās sastāvā. Tomēr hokeja prieki Liepājā nebija ilgi. Pirmais Liepājas čempionāts tika aizvadīts 1929./1930. g. sezonā, t.i. vienu gadu pirms sāka noturēt Latvijas čempionātu. Bet 1932./1933. g. sezona Liepājas hokejā uz ilgāku laiku palika pēdējā. 1933. g. 12. martā Latvijas meistarsacīkšu finālā “Olimpija” diezgan līdzīgi cīnījās ar Rīgas “Union” vienību, kurai piekāpās ar minimālu 0:1. Tas nenoliedzami bija progress, jo pirms gada, 1932. g. Latvijas finālā, olimpieši tai pašai “Union” komandai bija zaudējuši ar graujošu 1:14. Kad tika komplektēta Liepājas grupa dalībai Latvijas hokeja čempionātā 1933./1934. g. sezonā, izrādījās, ka Liepājā hokeju spēlēt vairs plāno tikai “Olimpija”. Tā kā pretiniekus Liepājā atrast neizdevās, arī olimpieši neturpināja dalību valsts hokeja čempionātā… Savukārt Lazdiņš nedalīti nodevās futbolam.

Harijs Lazdiņš palika uzticīgs futbolam arī laikā, kad valsti un viņa paša dzīvi “regulēja” okupācijas režīmi un karš. 1940. gadā Sarkanā armija pielika punktu Latvijas neatkarībai, tika likvidēti līdzšinējie sporta klubi, un Lazdiņam pēc tam nācās spēlēt jaunizveidotajā Liepājas “Dinamo”. Nacistu režīma laikā tika atjaunota Liepājas “Olimpijas” futbola komanda, kurā atkal vārtos stājās Lazdiņš. Otrā pasaules kara beigās viņš nonāca Vācijā, kur pēc kara turpināja spēlēt. Rietumvācijā sargāja gan latviešu komandu, gan Vācijas čempionāta vienību vārtus. 1947. gadā pārcēlās uz Beļģiju, kur spēlēja Lježas komandā. Visbeidzot 1950. gadā Harijs Lazdiņš izceļoja uz Kanādu, kur, jau pārsniedzot 40 gadu vecumu, turpināja spēlēt futbolu.

Ar laiku tomēr par izcilā futbolista galveno sporta veidu kļuva makšķerēšana. Arī tai viņš nodevās kaislīgi un ar panākumiem. Harijs Lazdiņš miris 1988. g. 23. augustā Kingstonā, Kanādā.

Teksts iekopēts no ieraksta "Facebook" grupā "Latvijas sporta vēstures un statistikas pētnieku kopiena": https://www.facebook.com/groups/146947336110736/