Dzimis Rīgā dzelzceļnieka ģimenē,

1912 beidzis reālskolu Rīgā, 1914 - kara topogrāfu skolu Pēterburgā, 1917 - lidotāju-novērotāju skolu Kijevā. 1914-17 piedalījās 1.pasaules karā. 1918 iestājās Sarkanajā Armijā , strādāja kara topogrāfijas pārvaldē Maskavā. 1919.g. komun.partijas biedrs.

1919-20 Latv strēln. divīzijas 2.brig. štāba priekšnieks. No 1921 Gaisa kara spēku vadībā Maskavā. 1927 beidzis Gaisa spēku inženieru akadēmiju Maskavā .1927-38 un 1940-46 sektora vadītājs Gaisa spēku pārvaldē, vēlāk to sagatavošanas mācību iestādēs Maskavā.. No 1946.g. pensijā.

Miris Rīgā.

Izvilkums no Matsona Haralda pratināšanas protokola

1939. gada 15. augustā

Pratināšana sākta pulksten 11.30.

Jautājums: 1938. gada 5. jūlija pratināšanā jūs liecinājāt, ka esat kontrrevolucionārās organizācijas dalībnieks, kurā jūs 1933. gada jūnijā savervējis Kārlis Dozītis (bijušais Latviešu divīzijas komisārs). Vai jūs apstiprināt šās liecības?

Atbilde: Pirmkārt, 1938. gada 5. jūlijā uz pratināšanu es nebiju un nekādas liecības nedevu. Pirmo reizi uz pratināšanu Maskavā Ļefortovas cietumā es biju 1938. gada 19. jūlijā, divus mēnešus pēc aresta.

Nekad neviens kontrrevolucionārā organizācijā mani nav vervējis. Dozīti es pazinu tikai kā godīgu cilvēku – pilsoņu kara dalībnieku, bijušo Latviešu strēlnieku divīzijas komisāru.

No visām izmeklēšanas gaitā dotajām liecībām es atsakos, jo tās ir izdomātas un melīgas.

Jautājums: Ar ko jūs pamatojat atteikšanos no savām pratināšanas laikā dotajām liecībām?

Atbilde: Noraidu ar to, ka kopš pirmās pratināšanas dienas 1938. gada 19. jūlijā Ļefortovas cietumā izmeklētājs Jendakovs, lietojot fiziskas piekaušanas mērus, izvirzīja jautājumu, lai es noteikti dodu ziņas par latviešu nacionālistisko kontrrevolucionāro organizāciju. Tā kā man nebija nekā kopīga ne ar kādu kontrrevolucionāro organizāciju, es pretojos dot jebkādas liecības. Izmeklētājs Jendakovs izģērba mani un sāka sist ar jostas siksnas sprādzi. Pēc 75 sitieniem, piekāvis mani līdz asinīm, gandrīz līdz samaņas zaudēšanai, viņš lika man skatīties uz sitienu pēdām. Baidīja ar jaunām fiziskas piekaušanas metodēm. Lai izvairītos no tālākās piekaušanas, es izvēlējos vienu ceļu – uzrakstīt kaut kādas liecības. Un no pirmās dienas, 19. jūlija, sāku rakstīt pašrocīgas liecības, kurās apmeloju sevi un apmēram 30 cilvēkus, kuriem nebija nekā kopīga ar izdomātu organizāciju. Laikā no 19. jūlija līdz 10. augustam visā pratināšanas laikā es devu pašrocīgas liecības un pēc mazākās pretošanās dot liecības par atsevišķiem cilvēkiem atkal tiku piekauts, iebaidīts un apvainots. (..)

Pratināja: Aizbaikāla kara apgabala Irkutskas garnizona IeTK

Sevišķās daļas operatīvais pilnvarotais

valsts drošības seržants Morozovs

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3443.l., 101., 102., 103. lp. Kopija.

Tulkojums no krievu valodas

H.Matsona solījums neizpaust ziņas

par izmeklēšanas metodēm un ieslodzījuma apstākļiem

Paraksts

Es, pilsonis Matsons Haralds Aleksandra dēls, dodu šo parakstu Aizbaikāla kara apgabala IeTK Sevišķajai daļai par to, ka apņemos saglabāt noslēpumā visu to, kas man kļuva zināms izmeklēšanas procesā, un par ieslodzījuma apstākļiem.

3.3.1940.g. H.Matsons

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3443.l., 165.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

H.Matsons – 4. aviācijas tehniskās skolas štāba priekšnieks. Arestēts Maskavā 1938. gada 3. jūnijā. 1939. gada 3. janvārī etapēts uz Irkutsku. 1940. gada februārī apsūdzības lieta pārtraukta un viņš no ieslodzījuma atbrīvots.