Dzimis 1929.gada 14. janvāri Rīgā. Viņš bija vienīgais bērns Alīdas un Otto Auzeru ģimenē. Tēvs aizgāja bojā, kad Latvijā tika bombardēta kāda dzelzceļa stacija. Māte ar dēlu kara beigās izceļoja uz Vāciju. Haralda sapnis bija kļūt par arhitektu. Viņš beidza ģimnāziju bēgļu nometnē un izceļoja uz Kanādu, kur vispirms strādāja kādā fermā. Latviešu tautasdeju kopā viņš iepazinās ar jauku meiteni, ar kuru drīz apprecējās. Astrīdas un Haralda Auzeru ģimenē piedzima meita Anda un dēls Egils. Haralds Auzers Kanādā strādāja tēraudrupniecības uzņēmumā. 1960. gadā Auzeri pārcēlās uz Longailendu Ņujorkā, kur Haralds bija lielas dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Uz Kaliforniju Auzeri atbrauca 1962. gadā. Haralds strādāja aluminija presēšanas rūpnīcā, bija darbu vadītājs. Viņš mācījās Mt.San Antonio Junior College un iegādājās vairākas īres mājas.
Laikā, kad Imants Kaprālis bija Dienvidkalifornijas latviešu biedrības priekšnieks, Haralds Auzers darbojās biedrības valdē un bija sarīkojumu pārzinis. 1990. gadā aizgāja bojā dēls Egils. Astrīda Auzere nomira 2001.gadā.
Haralds jaunībā bija izcils basketbolists, spēlēja latviešu basketbola vienībā Hamiltona, Kanādā. Viņš audzēja rozes un kopa tomātu stādus, viņam ļoti patika slēpot un kopā ar savu labāko draugu, dēlu Egilu, brauca makšķerēt. Diemžēl pēdējos mūža gados viņu mocīja vairākas smagas slimības - emfizēma, vēzis, pneimonija, ļoti pasliktinājās redze. Taču Haralds nezaudēja optimismu un savu vienreizējo humoru līdz sava mūža pēdējai dienai 2008. gada 28. janvārim Rancho Cucamanga. Sēro meita Anda, znots Brūss un seši mazbērni, draugi un radi.

Avots: Laiks, 26.04.2008