Dzimis Tīnūžu (Lindenberg), Lielkauguru (Groß-Kangern, Groß-Kaugern) un Inčukalna (Hinzenberg) muižu īpašnieka Vidzemes guberņas landrāta barona Jozefa fon Volfa (Joseph Freiherr von Wolff, 1868−1922) un viņa sievas Annas, dzimušas fon Grīnevaltas (Gruenewaldt, 1871−1938), ģimenē. Pēc agrārreformas viņa vecākiem atņēma muižas un viņi pārcēlās uz Bāddoberānu Mēklenburgā Vācijas ziemeļos. Pēc karaskolas beigšanas 1922. gadā kļuva par Veimāras republikas karaspēka (Reichsheer), vēlāk par Vērmahta virsnieku.

Otrā pasaules kara sākumā piedalījās Polijas kampaņā kavalērijas virsnieks. Pēc Francijas kampaņas 1940. gada 13. jūlijā apbalvots ar Dzelzs krustu. Par kaujām Austrumu frontē 8. tanku divīzijas satāvā 1942. gada 16. janvārī kā 61. Vērmahta karavīrs saņēma dzelzs krusta Bruņinieka krustu ar ozollapām (Eichenlaub zum Ritterkreuz). Vēlāk paaugstināts par pulkvedi un 4. Kubaņas kazaku pulka komandieri.

Miris pēc ievainojuma kaujā pie Pinskas 1944. gada 20. jūnijā.