Hanss Georgs Gādamers (vācu: Hans-Georg Gadamer, dzimis 1900. gada 11. februārī, miris 2002. gada 13. martā) bija vācu filozofs. Martīna Heidegera skolnieks. Pazīstamākais darbs - 1960. gadā publicētais "Patiesība un metode" (Wahrheit und Methode). Filozofiskās hermeneitikas vadošais pārstāvis.

Dzimis universitātes pilsētā Marburgā, ķīmiķa ģimenē. Uzauga Breslavā, vēlāk atgriezās Marburgā, kur studēja pie neokantisma filozofiem Paula Nātorpa un Nikolaja Hartmaņa. 1922. gadā aizstāvēja disertāciju. Tūlīt pēc tam Gādamers devās uz Freiburgu, kur studēja pie Martīna Heidegera, mācoties vienlaicīgi ar Leo Štrausu, Kārli Lēvitu un Hannu Ārenti. Kad Heidegers pārcēlās uz Marburgu, Gādamers viņam sekoja. Nacistu varas gados, atšķirībā no Heidegera, Gadamers bija pretnacistiski noskaņots. 1949. gadā ieņēma Kārļa Jaspersa vietu Heidelbergas universitātē, ko saglabāja līdz mūža beigām.

Darbi latviešu valodā:

§  Gadamers Hanss-Georgs. Patiesība un metode: filosofiskas hermeneitikas pamatiezīmes, tulk. Igors Šuvajevs, Rīga, Jumava, 1999, ISBN 9984-05-228-1, ISBN 9984-600-02-5

§  Gadamers Hanss-Georgs. Skaistā aktualitāte: māksla kā spēle, simbols un svētki, tulk. Igors Šuvajevs, Rīga, Zvaigzne ABC, 2002, ISBN 9984-22-541-0

Avots: wikipedia