Saņemta skumja vēsts no Kopenhāgenas. Tur miris viens no ievērojamākajiem trimdas liepājniekiem Gvido Grīnvalds no kādreiz slavenas Kurzemes jūrnieku dzimtas.

Jūrnieka gaitas Gvido sācis agri – vēl pirmās Latvijas Republikas laikā viņš kā kuģu puika vasaras brīvlaikā piedalījās a/s „Brāļi Zēbergi” piekrastes kuģu reisos. Vēlāk, vācu okupācijas laikā strādājis par matrozi uz vācu rekvizētā Latvijas kuģa „Rauna”, kas bija pārdēvēts par „Braunsberg” un no Vācijas ostām vedis karamateriālus  Kurzemes katlam.
Pēc kara, kopā ar vecākiem, Liepājas rēderi Georgu Grīnvaldu un māti Elzu ģimene nokļuva Dānijā. Tur Gvido 1957. gadā beidza Kopenhāgenas navigācijas skolu un ilgus gadus kā norvēģu vai dāņu okeāna tankeru kapteinis vadīja milzīgus kuģus visos Pasaules okeānos.

Esot pensijā, Gvido neaizmirsa dzimto Liepāju un reizi gadā to apmeklēja, neaizmirstot iegriezties arī Liepājas muzejā un Okupācijas muzejā K. Ukstiņa ielā. Vairākas reizes sirmais kapteinis ir izteicis diemžēl nesaprastu vēlēšanos sniegt materiālu, taustāmu palīdzību dzimtās pilsētas muzejam.

Gvido Grīnvalds savdabīgi uztvēra vēsturi – kā sarunājoties ar Laiku un pat to sabarot, bet ne pārmetot sīkumus. Vēstures un Likteņa izpratnes cienīgs ir viņa lēmums 1962. gada 24. novembrī mirušā tēva, kuģu kapteiņa Georga  Grīnvalda urnu ar viņa pelniem vest līdzi pēdējā reisā no Kopenhāgenas uz Helsinkiem un toreiz padomju savienības Kurzemes krastam vistuvākajā punktā izkaisīt Baltijas jūrā. Nu likteņa dārzā devies pats Gvido, trešajā paaudzē jūrnieks liepājnieks.
Izsakām līdzjūtību kapteiņa G. Grīnvalda meitai Elizabetei un visiem tuviniekiem un viņa patiesajiem draugiem.

Pelni izkaisīti jūrā pie Liepājas.