Guntis Grizāns, 18.02.1942 – 17.08.2023, dzimis Viļakā, Balvu novadā. Bērnību kara laikā pavadījis Andrupenē, Latgalē pie mātes radiem. Tēvs - Eduards Grizāns bija dzelzceļnieks, māte - Malvīne Grizāne vairāk bija mājsaimniece. Pēc kara, kad ģimene pārcēlās uz Rīgu un dzīvoja Torņkalnā, mācījies vidusskolā, tad adordskolā par virpotāju. Dienējis padomju armijā. Beidzis Rīgas Politehnisko institūtu (tagad Rīgas Tehnisko universitāti) kā mehānikas inženieris. Visu atlikušo mūžu dzīvojis Rīgā, Pārdaugavā. Visu mūžu nostrādājis vienā darba vietā kā inženieris-konstruktors rūpnīcā „Ellars”.

Kopš 1995. gada bija saistīts ar Rīgas centra Kristus draudzi un kalpojis tai gan garīgi, gan praktiski. Bijis audžubērnu un bārēnu nometnes "Cerība" ilggadējs kalpotājs. Guntis daudz uzmanības veltīja tieši cilvēkiem ar dažādām dzīves un sociālām problēmām - cietumniekiem, slimniekiem, veciem, trūcīgiem un bāreņiem, veltot tiem laiku un uzmanību. 

Par Gunta aiziešanu sēro dēls Juris (inženieris, strādā RTU), Jura māte (Gunta šķirtā sieva), adoptētā meita Jeļena, mazdēls Edgars, brālis Valdis, un citi radinieki, kā arī Rīgas Centra Kristus draudze.

Viktors Māris Barviks raksta:

"Uzticīgais Jēzus Kristus kalps, mūsu brālis Kristū, Guntis Grīzāns, ir devies pie mūsu debesu Tēva. Guntis vakar, 17. augustā, zaudēja cīņu ar Hodžkina limfomu. Tomēr Guntis tagad ir daudz labākā vietā un ir brīvs no sāpēm un ciešanām. Slava Dievam!

Pāvila 2. vēstulē korintiešiem  5:8 Pāvils raksta: "Bet mēs turam drošu prātu un gribam labāk atstāt miesas mājokli un būt mājās pie sava Kunga."

Guntis ir viens no dievbijīgākajiem vīriešiem, ko esmu pazinis savā dzīvē. Es saprotu, ka mans tēvs, kurš devās būt pie Kunga 1995. gada oktobrī, lūdza Guntim tā paša gada sākumā pēc Gunta kristībām, lai viņš rūpējas par mani. To Guntis izdarīja, būdams liels palīgs darbā un lielisks draugs ģimenei. Paldies, Kungs, par Gunti.

Nožēloju, ka neesmu izdarījis vairāk, lai Gunti paildzinātu mūžu. Pazemīgais Guntis noraidīja domu braukt ārstēties uz ārzemju klīniku vai pieņemt maksas ārstēšanu, izņemot to ko valsts medicīna piedāvāja. Man vajadzēja viņam uzstāt un palīdzēt mainīt domas.

Pāvila 1. vēstulē korintiešiem  11:1 ir teikts: "Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!"  Domāju, ka Guntis to piepildīja un to pašu varētu teikt arī citiem mācekļiem.

Paldies Dievam, Guntis tagad ir labā vietā!"

Sarmīte Barvika raksta:

"Guntis bija tuvs mūsu ģimenei. Īpaši pateicīga esmu par palīdzību manai mammai Annai viņas pēdējos dzīves gados un smagajā pēdējā laikā. Mamma aizgāja mūžībā 07.01.2023. Viņš palīdzēja mums ļoti daudz prakstiski sadzīvē, pieskatot māju manu komandējumu laikā.  Lai Dieva miers viņa dvēselei."

Marka Nīla (Mark Niehls) atmiņas:

Mans iespaids par Gunti veidojās, vērojot viņa kalpošanu Rīgas centra Kristus draudzei, viņa  draugam un brālim Viktoram Barvikam (baznīcas misionāru) un viņa darbošanos komandā kopā ar mani, kalpojot nometnei “Cerība”!

Viņš vienmēr un konsekventi bija kluss un pazemīgs kalpošanas vadītājs! Šie iespaidi laika gaitā nemainījās.

Viņš bieži bija pirmais vai viens no pirmajiem, kas ieradās un sagatavoja vajadzīgās lietas svētdienas draudzes sapulcēm!

Es pazinu Gunti tikai viņa zelta gados, bet mani ļoti pozitīvi iespaidoja kā viņš bija gatavs strādāt un kalpot pat mūsu jaunākajiem zēnu dalībniekiem nometnē “Cerība.” Viņš palīdzēja pārvietot daudzas smagas kastes ar materiāliem, kas bija nepieciešami nometnei Cerība.

Šogad nometnē “Cerība 2023” audžubērniem un bāreņiem pietrūka Gunta Grīzāna kalpošanas vadības!

Kāds ievērojams piemērs viņš bija man un visiem daudzajiem amerikāņiem, kuri pēdējo 14 gadu laikā ieradās Latvijā, lai rīkotu šo nometni.

Gunti, mēs Tevi mīlam un jau esam noilgojušies pēc Tevis!!!

Dusi Dieva mierā un mīlošā apskāvienā mūžībā!!!

“Labi darīts,  labais un uzticīgais kalps! … Ieej sava Kunga priekā!” Mateja 25:21

Gunta bēres notika 23.08.2023. Jaunajos Bolderājas kapos  tikai tuvāko ģimnes locekļu klātbūtnē. Ģimene lūdza respektēt šo vēlmi un privātumu sēru laikā.