Viļa Veldres (īstā vārdā Fricis Gulbis) māte nākusi no inteliģentās Grosbergu ģimenes Lestenes Mariņmuižā.

No Mārtiņa Mākoņa, kurš dzīvojis blakus dzejniekam, atmiņu stāstījuma: "Dzejnieka māte mūžībā aizgāja tikai beidzamā vācu okupācias laikā un bija īsts cilvēcības, sirsnības, izpalīdzības un mīlestības iemiesojums, un ne par ko nežēlojās, nekad un nevienam neko nepārmeta, visu pūlējās izprast, attaisnot un piedot. Viņa pati, kamēr bērni bija mazi un plašā saimniecība pēc kara neatjaunota, bieiži taisni vai smaka nost zem parādu, ūtrupju un netaisnību nastas, bet nekad tas nekavēja viņu palīdzēt un atkal palīdzēt citiem. Ciešanās un sāpēs sagurusi, viņa tās nepieminēja, bet glāstoši un mierinoši smaidīija apkārtnei. Savu nelaiķi vīru viņa atminēja vienmēr ar dziļu cieņu un mīlestību. Daudzos vīra pamestos parādus,arī tādus, ko no viņas pēc likuma neviens nevarēja prasīt, dzejnieka māte maksāja, līdz nomaksāja. Zinātāji aplicināja, ka dzejnieka māte pretēji savam vīram, ne uz ārieni nekad neizsacījusi un pat nezirādījusi ne pārmetumus, ne savas sāpes par viņa dēkām un plaši priecīgo dzīves veidu. Ar visiem saviem spēkiem viņa gādājusi, lai vīram mājās būtu miers, atpūta, labi un silti. Savus bēmus dzejnieka māte mīlēja, un bērni mīlēja viņu, mīlēja līdz pašaizliedzībai, un nekad nekādas nesaskaņas viņu vidū nebija. Vismaz uz ārieni neviens tādu nemānīja.
Īsts ābols no mātes ābeles bija un Vandzenē palika dzejnieka māsa, skolotāja Anna Gulbe. Dzejniekā pašā šķietami vairāk virda viņa tēva asinis."

Avots: "Altetingas rakstniecības kopas mēnešraksts", 01.04.1946