Gustavs Flobērs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
12.12.1821
Miršanas datums:
08.05.1880
Papildu vārdi:
Gustave Flaubert, Гюстав Флобер, Gustave Flaubert Gustavs Flobērs
Kategorijas:
Rakstnieks
Tautība:
 francūzis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Gistavs Flobērs bija franču romānu rakstnieks un dramaturgs, kuru uzskata par vienu no dižākajiem rietumu rakstniekiem. Viņš ir visplašāk pazīstams kā pirmā izdotā romāna Bovarī kundze (Madame Bovary, 1857) autors.

Flobēram raksturīgs ļoti sīkumains un skrupulozs rakstības stils.

Flobērs piedzima 1821. gada 12. decembrī Ruānā, Ziemeļnormandijas reģionā Francijā. Viņš bija otrais ķirurga Ahileja-Kleofasa Flobēra (1784-1846) un Annas Justīnes Kerolīnas (dzim. Florio) (1793-1872) dēls.

Daži apgalvo, ka pat jau 8 gadu vecumā Flobērs sāka rakstīt. Viņš nodzīvoja dzimtajā pilsētā Ruānā līdz 1840. gadam, kad devās uz Parīzi studēt tieslietas. Flobērs bija vienaldzīgs students. Viņam Parīze nepatika.

1840. gada beigās viņš apceļoja Pirenejus un Korsiku.

1846 gadā, pēc epilepsijas lēkmes, Flobērs pārtrauca studijas un atstāja Parīzi.

Flobērs pārvācās uz Ruānu dzīvot pie mātes, mājā pie Sēnas. Flobērs neapprecējās.

No 1846. līdz 1854. gadam viņam bija mīlas dēka ar dzejnieci Luīzu Kolē (Louise Colet) (viņa rakstītās mīlas vēstules vēl ir saglabājušās). Biogrāfs Emīlijs Fagē (Émile Faguet) apgalvo, ka ar Luīzu Kolē bija vienīgās nopietnās romantiskās attiecības. Mīlas dēkas beigšanās noveda pie tā, ka viņš vēlējās tikai platonisku draudzību un apmeklēja prostitūtas.

1846. gadā viņš kopā ar savu ilggadējo draugu Maksimu Dikamu (Maxime du Camp) apceļoja Lielbritāniju.

No 1849. līdz 1850. gadam viņš devās garā ceļojumā uz Tuvajiem Austrumiem. Apciemojot Grieķiju, Ēģipti un Beirutu viņš esot saslimis ar sifilisu bet Žans Pols Sartrs apgalvojis, ka Flobērs dēkas safantazējis. Viņš slimoja ar veneriskajām slimībām lielāko daļu no dzīves.

Francijas-Prūsijas kara laikā prūšu kareivji okupēja Flobēra māju un 1872. gadā nomira viņa māte. Pēc viņas nāves rakstnieku piemeklēja finansiālas grūtībās.

1880. gadā Flobērs cieta no triekas un 58 gadu vecumā nomira. Viņu apglabāja ģimenes mauzolejā Ruānā un pilsētas muzejā uzcēla pieminekli.

Reālisma pārstāvis, ietekmējis Kafku, Zolā, Velbeku un citus.

Bibliogrāfija (nepilna)

  • Vājprātīgā atmiņas (Mémoires d’un fou) (1838)
  • Bovarī kundze (1857) ISBN 978-5-401-00790-2
  • Salambo (Salammbô) (1862)
  • Jūtu audzināšana (L'Éducation sentimentale) (1869)
  • Svētā Antonija kārdināšana (La Tentation de Saint Antoine) (1874)
  • Trīs stāsti (Trois contes) (1877)
  • Buvārs un Pekušē (Bouvard et Pécuchet) (1881), izdots pēc nāves
  • Vispārpieņemto ideju vārdnīca (Dictionnaire des idées reçues) (1911), izdots pēc nāves
  • Novembris (1842)

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas