Ar klarneti mūziķis iepazinās nejauši 13 gadu vecumā. Salacgrīvas pūtēju orķestrī viņš visupirms tika spēlējis altu un trompeti, bet tad vidusskolai piegādāja klarnetes, un nebija neviena, kas tās spēlētu. Jelgavā Ģirts Pāže nokļuva pie slavenā Jūlija Grūtupa, savukārt augstskolā viņa guru bija Eduards Mednis, abi pasniedzēji vienkop ar Pāvelu Korsaku – tobrīd labākie Latvijā. Vēlo sākšanu un bērnu skolas trūkumu līdzsvaroja ietiepība un spītība – es to izdarīšu.

Pēc studijām augstskolā Ģirtam Pāžem laimējas dabūt tā saukto garantēto vietu, lai tiktu Maskavas Valsts konservatorijas aspirantūrā. "Pirms došanās uz Maskavu trīs gadus nostrādāju operas orķestrī. Iestājies Maskavas konservatorijā, pie viena nodienēju Maskavas Kara apgabala štāba orķestrī, kas tobrīd skaitījās viens no labākajiem visā lielajā valstī. Dienesta laikā divas reizes nedēļā gāju uz koncertiem – zaldātiņus formastērpā laida iekšā bez maksas. Dzirdēju izcilus Maskavas un pasaules orķestrus, vietējos un ārzemju solistus. Tas bija vērtīgs laiks."

Ģirts Pāže sāka darbu LNSO 1972. gadā un 34 gadus (1974–2008) bija LNSO klarnešu grupas koncertmeistars. Vairāk nekā desmit gadu viņš kopā ar Vilni Strautiņu, Vilni Pelnēnu, Jāni Barinski, Gunāru Endzeli un Arvīdu Klišānu spēlēja LNSO pūtēju kvintetā. 1993. gadā ar domubiedriem izveidoja Latvijas Klarnetistu biedrību.

Pāže savulaik aplēsis, ka ieskaņojis apmēram deviņarpus stundu, ja neskaita daudzos kameransambļus, kuros arī skan viņa klarnete. Klasiskais un laikmetīgais repertuārs apmēram līdzsvarā.

Vairāki ieskaņojumi Latvijas Radio fondos tapuši kopā ar dzīvesbiedri Anitu Pāži – kādreizējo Dārziņskolas izcilo klavierspēles pasniedzēju. "Tā ir liela priekšrocība, ka tev vienmēr pieejams pianists. To jau man Jūlijs Grūtups teica – dēls, ja tu kādreiz precēsies, ņem pianisti. Anitai esmu daudz pateicības parādā." 

Pēteris Vasks abiem dzīvesbiedriem komponējis Trīs skaņdarbus klarnetei un klavierēm un veltījis tos "maniem domubiedriem mūzikā". Ģirta Pāžes klarnetei komponēja arī Artūrs Grīnups, Gundaris Pone, Romualds Kalsons. Ģirtam Pāžem varam teikt paldies par Jēkaba Mediņa Romanci versijā klarnetei un orķestrim. Oriģinālā šis opuss rakstīts klarnetei un klavierēm un veltīts Jūlijam Grūtupam. Eduards Mednis reiz bildis Pāžem, ka pats autors veidojis aranžējumu orķestrim, un Ģirts Pāže uzgāja to.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā viņš sāka strādāt gandrīz vienlaicīgi ar darbu LNSO un pedagoga gaitu laikā mācīja vairāk nekā 30 studentu.

LR3 Klasika raidījumā Bolero Egīls Šēfers saka: "Ģirts Pāže mums, jaunajiem klarnetistiem, vienmēr bijis paraugs. Ne tikai kā mūziķis, bet arī sociālā ziņā, kā vadītājs, kā sabiedrības loceklis viņš tiešām mūs ir audzinājis uzņemties atbildību, nākt ar iniciatīvu, izdarīt līdz galam. Tas, ka mēs tādi iniciatīvas bagāti esam padevušies, tas ir Ģirta Pāžes nopelns." 

Mums paliek audzēkņi, ieskaņojumi, atmiņas. Noliecam galvas pateicībā par devumu.