Ģertrūde fon den Brinkena dzimusi 1892. gada 18. aprīlī Briņķu-Pedvāles muižā, Kurzemē. 1902. gadā ģimene pārcēlās uz Jelgavu, kur Ģertrūde kopā ar māsu Margarētu apmeklēja skolu un vēlāk strādāja par skolotāju.

Pirmā pasaules kara sākumā Bērzainē pie Cēsim Ģertrūde fon den Brinkena strādāja par medmāsu kara hospitālī, bet no 1915. gada līdz 1925. gadam kopā ar māti, māsu un māsas meitu dzīvoja Tukumā, ārsta Bilova mājā Lielā ielā. Pēc Pirmā pasaules kara un juku laikiem viņa bija medmāsa amerikāņu Sarkanajā krustā, vēlāk - angļu valodas skolotāja.

Rīgā, 1911. gadā, deviņpadsmit gadu vecumā, iznāca Ģertrūdes fon den Brinkenas pirmais dzejas krājums "Kas nepazīst tumsu". Rīgā viņa iepazinās un apprecējās ar austriešu profesoru Dr. Valteru Šmidu-Kovarciku (1885-1958). Pēc tam jaunā ģimene pārcēlās uz Tartu, kur V.Šmids-Kovarckis bija filozofijas profesors universitātē.

1927. gadā Ģetrūde fon den Brinkena pameta Latviju, lai dotos uz Frankfurti pie Mainas. Vēlāk viņa dzīvoja Gisenā, Mēdlingā pie Vīnes, Unterbrukā (Vācijā), bet no 1949. gada - Rēgensburgā.

Dzejniece mira 1982. gada 17. novembrī Rēgensburgā, Vācijā. Pavisam izdoti autores divpadsmit dzejas krājumi, divas lugas, seši romāni un seši stāstu un noveļu krājumi.

Avots: laukudzive.lv