Ģertrūde fon den Brinkene bija vācbaltiešu rakstniece. Kopš 1927. gada dzīvoja Vācijā, tomēr darbos spēcīga dzimtenes motīvu un sajūtu ietekme.

***

1892. gadā dzimusi Briņķpedavāles muižā. Šeit, kā arī Jaunpagastā, pagāja dzīves pirmie desmit gadi.

1903. gadā ģimene pārcēlās uz Jelgavu, kur Ģertrūde fon den Brinkene mācījās privātā ģimnāzijā.

1904. gadā mira viņas tēvs.

1911. gadā 19 gadu vecumā, publicēja savu pirmo dzejoļu krājumu Wer nicht das Dunkel kennt.

1915. gadā ģimene pārcēlās uz Tukumu. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanās strādāja par māsu Sarkanajā Krustā, vēlāk par angļu valodas skolotāju.

1925. gadā apprecējās ar austriešu izcelsmes Tartu universitātes filozofijas profesoru Valteru Šmīdu-Kovarciku, un 1927. gadā devās vīram līdzi uz Frankfurti pie Mainas. Dzīvoja dažādās vietās Vācijā un Austrijā (Bādnauheimā, Frīdbergā, Gīzenē, Medlingā, Kastlā, Rēgensburgā), aktīvi publicējot literārus darbus līdz pat savai nāvei 1982. gadā.

Dēls Vīlands kļuva par mākslas zinātnieku un bija Bavārijas Mākslas akadēmijas no 1995. līdz 2004. gadam, bet Volfdītrihs - Kaseles universitātes filozofijas profesors.

Latviski tulkots Ģertrūdes fon den Brinkenes dzejoļu krājums "Kad mājās nāc..."/"Wenn du nach Hause kommst..." (izdots 2012. gadā, Valda Bisenieka tulkojumā) un romāns "Nogrimusī zeme" (izdots 2015. gadā, Intas Dišleres tulkojumā).