Dzimis 1882. g. 19. dec. Gramzdas pag. skolotāja un ērģelnieka ģimenē.

Tēvs Kārlis, māte Ženija, dz. Šapovska.

Mācījies sava tēva privātskolā Gramzdā, no 1899. g. Valkas skolotāju seminārā Rīgā (beidzis 1902. g.).

1902. g. aug.–1903. g. okt. strādājis par skolotāju K. Koša skolā Vecaucē, 1903. g. okt.–1908. g. jūl. Rīgas pilsētas 2. bērnu patversmē, 1908. g. aug.– 1915. g. apr. Liepājas pilsētas 10. zēnu elementārskolā.

1913. g. Liepājas Nikolaja ģimnāzijā ieguvis vācu valodas mājskolotāja tiesības.

Vadījis Liepājas Latviešu labdarības biedrības un Liepājas latviešu teātra korus.

1915. g. aug.–1918. g. dec. skolotājs Lubānas ministrijas skolā un tautskolā, vienlaikus ērģelnieks Lubānas draudzē.

1918. g. dec. atgriezies Liepājā.

No 1918. g. dec. skolotājs Liepājas zēnu pamatskolās.

1919. g. martā–jūl. Latvijas Pagaidu valdības Iekšējās apsardzības nodaļas darbvedis.

No 1919. g. jūl. Izglītības ministrijas Administratīvās nodaļas darbvedis (no 1920. g. janv. nodaļas vadītāja palīgs, no 1920. g. apr. vadītājs). 1921. g. apr. atbrīvots no amata sakarā ar nodaļas likvidāciju.

No 1919. g. LU studējis filozofiju, no 1920. g. tieslietas (beidzis 1925. g. jūn.).

No 1921. g. sept. strādājis par pilsētas pamatskolu skolotāju Rīgā (1923.–25. g. Rīgas pilsētas 30. pamatskolas skolotājs un pārzinis).

1921.–25. g. bijis LZS Rīgas nodaļas biedrs, pēc tam Jelgavas nodaļas biedrs.

1925. g. kandidējis Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no Progresīvo pilsoņu apvienības saraksta (nav ievēlēts).

No 1925. g. 12. okt. jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā, no 1925. g. 29. okt. Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedrs.

 No 1928. g. 13. marta Jelgavas apgabaltiesas loceklis.

No 1929. g. bijis 16. Jelgavas aizsargu pulka saimniecības vada aizsargs.

1931. g. kandidējis Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās no Latviešu pilsoņu apvienības saraksta (nav ievēlēts).

Darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā, biedrībā “Zemgales klubs”, Zemgales Patronāta biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Jelgavas apgabaltiesas loceklis civilnodaļā.

Miris 1943. g. 9. martā Jelgavā.

Apbedīts Jelgavas Nikolaja kapos (tag. Meža kapi, pazīstami arī kā bij. Vienības kapi).

Precējies 1910. g. ar Rīgas strādnieka meitu Augusti Lasi (1886. g. 28. aug.–1970. g. 5. dec. Toronto, Kanādā), dēls Arturs Nikolajs (1911. g. 1. jūn.–1991. g. 15. janv. Otavā, Kanādā; rakstnieks un mācītājs), meita Velta, prec. Vīgande (dz. 1916. g. 28. jūn.; beigusi Jelgavas Skolotāju institūtu; dzīvojusi Toronto, Ontārio provincē, Kanādā).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs (pirms iestāšanās korporācijā bijis akadēmiskās vienības “Austrums” biedrs).

A. LNA LVVA, 3727. f., 1. apr., 26. l., 243. lp.; 27. l., 38. lp.; 1536. f., 27. apr., 365. l.; 1612. f., 12. apr., 115. l.; 1632. f., 1. apr., 23776. l.; 5. apr., 914. l.; 3700. f., 1. apr., 301. l., 578. lp.; 5604. f., 1. apr., 7689. l.; 7427. f., 1. apr., 1166. l.; Aizsargu kartotēka; EVP; AL; LUAJ.

No G. Voitkus 1940. g. 18. nov. rakstītās autobiogrāfijas:

“Līdz 1908. gada 22. jūlijam strādāju kā skolotājs-audzinātājs Rīgas pilsētas 2. bērnu patversmē, izmantodams savu brīvo laiku izglītības papildināšanai, sevišķi klavieru-ērģeļu spēlē pie pazīstamā latviešu ērģelnieka Oskara Šepska [1850.–1914. g. – red.]. Bērnu patversmē nodibināju un vadīju zēnu pūtēju orķestri, kurš ar atzītām sekmēm uzstājās arī atklātībā. 1908. gadā aizgāju no Rīgas, kur man nebija izredzes dabūt vietu kādā no Rīgas pamatskolām, jo toreizējiem Rīgas skolu valdes locekļiem Sarkandaugavas mācītājs Treijs bija mani “rekomendējis” kā skolotāju, kurš 1905. gadā gribējis izmest no skolām ticības mācības [..] vadīju Liepājas latviešu labdarības biedrības un Liepājas latviešu teātra korus.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 115. l., 9. lp.)