Sestdien pārstāja pukstēt viņa sirds. Nav vairs viena no labākajiem Rīgas kinostudijas uzņemšanas grupas direktoriem. Pirmajos pēckara gados Georgs Blūmentāls daudz darīja Leļļu teātra veidošanā, bija tā pirmais direktors. Viņš bija vadošos amatos arī Filharmonijā un Komponistu savienībā. Dzīves otrā puse bez atlikuma tika atdota kinoražošanai. Sākums bija «Svešiniece ciemā», pēdējais darbs «Dubultslazds». Trīsdesmit gados vairāk par divdesmit filmām. Un tikko bija iegājusi ražošanas ciklā jaunākā filma. Viņš paguva |oti maz kopā ar režisoru izbraukt filmēšanas vietas meklējumos un priecājās, ka tiks filmēts laukos, Bauskas rajonā. Liktenis izrīkojās citādi: jaunās filmas titros G.Blūmentāla uzvārds būs melnā ierāmējumā.

Ar viņu kopā strādāt nebija viegli - viņš cienīja kārtību. Steiga viņam nepiemita, jo viņš visu darīja laikus. Nekad un neko viņam nevajadzēja prasīt divreiz, viņš prata turēt doto vārdu. Un nevarēja samierināties, ja kāds to nedarīja. Daudzi viņa audzēkņi jau ir kinostudijas ražošanas procesa komandieru skaitā — un viņi vienmēr būs pateicīgi Georgam Blūmentālam par doto ceļamaizi. Viņa draugu pulks nebija plašs, bet pats viņš bija uzticams draugs. Nekad viņš nepacēla balsi, viņa teiktajā
klausījās tāpat. Viņa vārdi bija vērā ņemami gan režisoram, gan aktieriem, gan arī autoram. Tikai paši tuvākie cilvēki zināja, cik ļoti viņš mīlēja dzīvi. Viņš bija kaismīgs autobraucējs, un pašu lielāko prieku viņam sagādāja braucieni pa Kurzemes jūrmalu, kur zvejniekciemos risinājusies daudzu viņa filmu uzņemšana. Pēdējais plānotais brauciens aprāvās iecerē. (Literatūra un māksla, 28.03.1986)