Georgs Jenšs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
03.12.1900
Miršanas datums:
30.09.1990
Papildu vārdi:
Juris, Georg Jensch
Kategorijas:
Bibliotekārs, Militārpersona, karavīrs, Vēsturnieks, Zinātnieks(-ce)
Tautība:
 latvietis, vācietis
Kapsēta:
Rīga, Lāčupes (Lācara) kapi

Georgs Jenšs dzimis tehniskās inteliģences vidē, Ādama Arnolda Jenša (1866.-1920) un Leonijas Terēzes Jenšas, dzimušas Šindeles ģimenē Jaroslavļā 1900. gada 3. decembrī. Ģimenē auga vēl 4 bērni: Marija 1898., Arnolds 1899.,Ņina 1902. un Jūlijs 1905.

Tēvs Ādams bija talantīgs inženieris, strādājot Jaroslavļā, A. Jenšs piedalījās Krimas dienvidu piekrastes pilsētu ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu būvē un paplašināšanā. Vairāki viņa darbi tika godalgoti, piemēram, Kremenčugas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, Tiflisas parauglopkautuves, Rīgas Aleksandra tirgus būves (tag.Vidzemes tirgus), Liepājas ostas strādnieku rajona plānojuma, Rīgas žēlsirdīgo māsu nama, Samaras pilsētas skolas, Kostromas muižniecības skolas projekti.

Kopš 1907. gada Ādams Jenšs ir Rīgas Politehniskā Institūta profesors, sarakstījis vairākas grāmatas, ir vadošais speciālists ūdensapgādes un kanalizācijas jautājumos. Pirmā pasaules kara laikā RPI evakuē uz Maskavu, turp pārceļas arī profesors ar ģimeni. Pēc 1918. gada atgriežas Rīgā, zaudējot visas dārglietas un ordeņus. Lasīja lekcijas LU un mira 1920. gadā.

Georgs baudīja labu izglītību, 1911. gadā iestājās rīgas komercskolā, pirmā pasaules kara laikā. dzīvoja zināmu laiku Taškentā pie mātes brāļa, komercskolu Georgs pabeidza Jaroslavļā.

Pēc atgriešanās Latvijā Georgs jenšs 1919. gada 20. decembrī Jelgavas komendantūrā brīvprātīgi pieteicās Latvijas armijā, dienēja Armijas virspavēlniecības komendantūras rotā no 1920. gada 18. septembra līdz 1921. gada 20. augustam. G. Jenšam tika piešķirtas tiesības nēsāt Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. 1921. gada 2. decembrī viņu atzina par nederīgu kara dienestam un atbrīvoja no tā.

Hirša dzelzslietu tirgotavas izsūtāmais zēns līdz 1922. gada pavasarim.

1922. gada 1. maijs - F. Voldemāra siļķu importa uzņēmuma Rīgā tirdzniecības māceklis. Apguva angļu valodu.

1924. gada 6. jūnijs līdz 18. decembris - darbs dzelzs lietuvē Lodzā un mašīnu fabrikā "St. Weight"

1925. gada 15. janvāra līdz 31. marts - kantorists angļu parfimērijas firmā “S. H. Woodhead”   1925. un 1926. gadi - strâdâja bibliotēkās un arhīvos, pētot materiālus par Rīgas tirdzniecību.   Pēc tēva nāves Jenšu ģimene bija spiesta izpārdot īpašumus Polijā, lai bērni varētu izglītoties, daudz palīdzēja tēva skolnieks Edmunds Ziemelis.  

1927. -1930. studijas Berlīnes universitātē Tautsaimniecības fakultātē, absolvē ar doktora grādu tautsaimniecības zinātnēs, dirsertācijas tēma: Der Handel Rigas im 17. Jahrhundert // Mitteilungen aus der livländischen Geschichte. Studiju laikā paralēli strādā Hansa Jensena mācību līdzekļu firmā par grāmatvedi. 

1928. gada 7.-14.jūlijā piedalījās vēturnieku kongresā, kur ziņoja par vēstures zinātni Padomju Krievijā 1917.-1927.

1930. gadā G. Jenšs atgriezās Rīgā, sāka strādāt Latvijas Valsts Arhīvā kā inteliģentais bezdarbnieks, vēlāk pateicoties savām darba spējām un uzcītībai kā jaunākais arhivārs. Publicēja zinātniskus rakstus par laviešu tirdzniecību un vēsturi.

1936. gadā apprecējās ar Veru Kruglovu.

1937. gadā piedzima meita Marina.

1936. gadā Spānijā krita Georga brālis Jūlis

1939. gadā uz Vāciju izceļoja Georga māte ar māsām. Georgs sevi uzskatīja par Latvijas pilsoni, tai piederīgu, doma par aizbraukšanu viņam nebija pieņemama, viņš gribēja sevi veltīt vēstures pētnicībai.

1940. gadā Latvijas Valsts arhīva vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un Zinātnisko publikāciju nodalās vadītājs. Gatavoja šķirkļus Konversācijas vārdnīcai, pamatā par pastu, pasta ceļiem, pagastu magazīniem.

1941. gada oktobrī nomira Georga sieva Vera.

1942. gada 28. jūlijā Georgu apcietināja nacisti, atbrīvoja pēc 35 diennaktīm. Apcietinājuma laikā cieta veselība.

1944. gada 16. oktobrī G. Jenšu iecēla par Latvijas PSR Centrālā Valsts arhīva Tautsaimniecības nodaļas priekšnieku, 1. novembrī – par arhîva priekšnieka vietnieku zinātniskajā darbā. 1945. gadā - par Ļeņina rajona Tautas tiesas piesēdētāju.

No 1945. gada - Latvijas PSR Valsts universitātes tautsaimniecības vēstures lektors.

1946. gada oktobrī apbalvoja ar medaļu " Par varonīgu darbu Lielajā Tēvijas karā 1941.-1945. Nr. 0157890

1946. gadā pazemina darbā, 1947. gada 25. janvārī atbrīvoja no darba.

1948. gada 1. jūnijā atbrīvoja no darba universitātē, iemesls: marksistiski - ļeņiniskās pozīcijas trūkums.

Šajos gados G. Jenšs vāc materiālus savai grāmatai par manufaktūrām Vidzemē 18. gs sākumā.

1948. gada 4. maijā iestājās darbā ostas elevatoru galdnieku darbnīcā, 21. jūlijā gūsts traumu, amputē labās rokas rādāmpirkstu.

1948. gada 31. augustā sāk strādāt par naktssargu uzņēmumā "Biškopība"

1951. gadā klajā nāk G. Jenša grāmata " Kapitālistiskā manufaktūra Vidzemē XVIII.gs beigās XIX. gs sākumā.

No 1951. gada līdz  1980. strādā atkal Valsts arhīvā.

1960. gadā aiziet pensijā.Turpina veikt zinātniskos pētījumus, pamatā par papīra ražošanas vēsturi Latvijā.

Bija starptaustika autoritāte papīra ūdenszīmju jautājumos. Apguva zviedru valodu papildus jau pārvaldāmajām latviešu, krievu, vācu, angļu un poļu valodām.

Darbojās Satrptaustiskajā papīra vēsturnieku organizācijā, Ziemeļvalstu papīra vēsturnieku biedrībā, veidoja filigrānistikas literatūras bibliotēku un Latvijā Un Krievijā ražotā papīra ūdenszīmju kolkeciju.

1984. gadā sāka darbu pie sava pētījuma par Latvijas papīra ražošanas un filigrānu vēsturi no 13. gs līdz 20. gs.

Kopš 1965. gada mēdza darināt no priedes mizas dažādu tautu pasaku tēlus.

1990. gada 30. septembrī Georgs Jenšs mira. Apglabāts Lāčupes kapos.

Nulla dies sine linea...

 

 

Avots:Marina Belova: Per asper ad astra. 2000.

arhivi.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Birkas