Nelielo latviešu koloniju Jaunzēlandē piemeklējis smags zaudējums — miris un Velingtonā krematizēts vecās paaudzes tautas darbinieks Georgs Elepāns.
70 gadu vecumā, ar okupācijas, kara un bēgļu gados iedragātu veselību un dziļā depresijā pēc dzīves biedres un jaunākā dēla zaudēšanas, G. Elepāns ieradās Jaunzēlandē ar DP pirmo transportu. Kopš izkāpšanas jaunās zemes krastā līdz brīdim, kad ļaundabīgais audzējs šī gada sākumā 80 g- v. ideālistu, kam piemita sirmgalvja gudrība, jaunekļa dedzība un bērna sirdsskaidrība, piesaistīja gultai, tas pašaizliedzīgi kalpoja saviem tautas brāļiem gan tuvumā, gan tālumā. Atmiņa par viņa gaišo personību vienmēr būs pareiza ceļa rādītāja ne vien Velingtonas, bet visiem Jaunzēlandes latviešiem.
G. E. tūlīt pēc ierašanās Jaunzēlandē sāka izdot informācijas biļetenu, sākumā pārrakstot to vairākos eksemplāros ar roku. Vēlāk viņš panāca Velingtonas latviešu biedrības nodibināšanu un palika tās sirds līdz savam lielajam atdusas brīdim.
G. E. piedzima 1879. g. 14. jūnijā Saikavas pagasta Zeltiņos. Tūlīt pēc draudzes skolas beigšanas tas sāka strādāt Saikavas pagasta valdē, bija sekretāra palīgs, bet kopš 1904. g. sekretārs dažādos Cēsu un Rīgas apriņķa pagastos un Ogres pilsētā, visilgāk — 21 gadu — strādādams Ikšķiles pagastā. Valsts tapšanas periodā bija Vidzemes zemes komitejas sekretārs, zemkopības ministrijas kancelejas pārzinis un sevišķu uzdevumu ierēdnis. 1940.gadā pienāca laiks pensionēties, bet godam nopelnītā pensija, tāpat kā viss mūža ietaupījums, nogrima sarkanajā bada jūrā. Viņš atkal iejūdzās algotā darbā turpinot to līdz Latvijas atstāšanai 1944. gadā.
Krietnais tautietis vienmēr un visur atraida laiku arī sabiedriskajam darbam. Jau 18 g. vecumā tas sāka darboties Ļaudonas viesīgajā biedrībā. Arī vēlāk bija daudzu kulturālu un saimniecisku pasākumu ierosinātājs, līdzdibinātājs un aktīvs darbinieks. Vairāk nekā 16 gadus G. E. revidēja lauksaimnieku savstarpējo kredītsabiedrību, 1906.gadā viņš pārstāvēja Cēsu apriņķi Vidzemes provinces padomē, 1916. un 1917. g. bija loceklis un darbvedis Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejā un laikraksta Balss !īdzizdevējs.

Avots: "Austrālijas latvietis", 13.02.1960