Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Vīlandes iela 17-7
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 09/01/42
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlaga Surmogas nometnē

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Georgs Bogdanovičs varat meklēt vietnē news.lv.

********************************

Dzimis 1891. g. 23. apr. Rīgā miertiesneša ģimenē.

Tēvs Ivans, māte Anastasija. Krievs, pareizticīgs.

Mācījies un beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju.

1914. g. ar I šķ. diplomu beidzis PU Juridisko fakultāti.

Sākoties 1. pasaules karam, 1914. g. mobilizēts Krievijas armijā, dienējis Kauņas cietokšņa artilērijā, ieguvis virsnieka dienesta pakāpi, bijis smagās artilērijas diviziona adjutants, podporučiks. 1918. g. febr. atvaļināts no armijas. 1918. g. maijā–1919. g. beigās strādājis Siņeļņikovas pilsētas pašvaldībā Ukrainā, bijis pilsētas administrācijas sekretārs, statistiskā biroja vadītājs.

1920.–1922. g. jūl. kā Krievijas bēglis dzīvojis Serbu, horvātu un slovēņu karalistē.

1922. g. jūl. atgriezies Latvijā.

1922. g. 19. sept. iecelts par Rīgas apgabaltiesas jaunāko tiesamatu kandidātu (1924. g. 16. jūn. par vecāko tiesamatu kandidātu); piekomandēts izmeklēšanas tiesnešiem Rīgā un Valmierā.

No 1927. g. 7. janv. izmeklēšanas tiesnesis Rīgas apgabaltiesā.

1927. g. 5. apr. iecelts par Latgales apgabaltiesas Daugavpils pilsētas 1. iecirkņa miertiesnesi, vienlaikus arī Daugavpils pilsētas īres valdes priekšsēdētājs.

No 1928. g. 15. febr. Latgales apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā. 1928. g. maijā, 1930. g. maijā un jūl. iesniedzis lūgumus par pārcelšanu uz Rīgas apgabaltiesu (lūgumi nav apmierināti). 1928.–31. g. bijis 18. Daugavpils aizsargu pulka Līksnas nodaļas revīzijas komisijas loceklis. No 1931. g. 17. febr. Tiesu palātas loceklis.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. 14. jūn. apcietināts, izvests uz Soļikamskas Usoļlaga soda nometnēm.

Miris 1942. g. 9. janv.

Precējies ar Alīdi Minnu Leontīni Miķelsoni (dz. 1901. g. 2. nov. Jaunpilī), meita Agnija (1926. g. 23. dec. Rīgā–2011. g. janv. Rīgā), dēls Gvidons Pāvels (1929. g. 30. jūl. Koknesē–2007. g. 4. okt. Sidnejā, Austrālijā; trimdas sabiedriskais darbinieks).

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 25. l.; 1536. f., 26. apr., 51. l.; Aizsargu kartotēka; LNA LVA, 1987. f., 1. apr., 12910. l.; EVP.

No G. Bogdanoviča 1922. g. 19. aug. raksta tieslietu ministram V. Holcmanim: “Pārceļojis šā gada jūlija beigās Latvijā, vēlētos iestāties dienestā tiesu iestādēs, kādēļ ar šo jūs, Ministra kungs, pazemīgi lūdzu piešķirt man tamlīdzīgu vietu [..] Mans tēvs Jānis Bogdanovičs dienēja Rīgas–Valmieras Miertiesnešu sapulcē no 1889.–1918. g., sākumā par tiesu pristavu un vēlāku par sekretāru un pēc tam 1907. g. tika iecelts par miertiesnesi Limbažos, kuru vietu ieņēma līdz Vidzemes okupācijai no vāciešiem. No savas dzimšanas līdz manai iesaukšanai kara dienestā arvienu esmu dzīvojis pie sava tēva.” (LNA LVVA, 1536. f., 26. apr., 51. l., 7. lp.)

No Tiesu palātas 1931. g. 16. febr. raksta tieslietu ministram J. Pabērzam: “Stādot priekšā uz eventuāli vakanto Tiesu palātas locekļa Alkšņa vietu, kurš no Senāta kopsapulces ievēlēts par senatoru, Latgales apgabaltiesas locekli Georgu Bogdanoviču, pagodinos lūgt izvest pēdējā apstiprināšanu Ministru kabinetā pēc iespējas drīzā laikā un reizē ar Alkšņa iecelšanu par senatoru sekošu iemeslu dēļ. Ievērojot lielo ienākošo lietu skaitu Tiesu palātas Civildepartamentā, Tiesu palātas kopsapulce ir komandējuse divus tiesnešus no Krimināldepartamenta uz Civildepartamentu pēdējā sastrēguma likvidēšanai. Civildepartamentā lietas ir noliktas uz sēdēm līdz maija mēnesim, skaitot savā sastāvā arī piekomandētos viņiem tiesnešus, bet Krimināldepartamentā – līdz 20. aprīlim, kādēļ, ja Tiesu palāta nedabūtu reizē ar Alkšņa pāriešanu uz Senātu jaunu tiesnesi, abu departamentu darbībā rastos traucējumi, jo sastāva trūkuma dēļ paredzētās zināmās sēdes nevarētu notikt. No ievāktām no manis ziņām priekšā stādāmais kandidāts Bogdanovičs, kurš ar šīs dienas Tiesu palātas lēmumu ir ievēlēts uz eventuāli vakanto viņas locekļa vietu, ir uzskatāms ne tikvien par strādīgu darbinieku, bet arī par apdāvinātu tiesnesi un labu juristu.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 15. l.)