Dzimusi Rīgā, mirusi Vorkutā.

1899.g. beigusi Rīgas Lomonodpva sieviešu ģimnāziju.

Soc.dem. partijas biedre no 1900.gada. 

1902-1907 LSDSP, LSD Rīgas, pēc tam Liepājas komitejā.

1905.g. beigusi Maskavas Augstākos sieviešu pedagoģiskos kursus, novembrī Briselē apprecas ar partijas biedru Vili Dermani.

1910-1911  LSD CK locekle.1912.gadā aizbrauc pie izsūtītā vīra uz Irkutskas guberņu, strādā par skolotāju.

No 1914.g. organizē vīra bēgšanu. No Pēterburgas izceļo uz Vāciju, kur tiek apcietināti kā pretējās karojošās puses pavalstnieki, izraidīti no valsts. Emigrē uz ASV,

1917 beidza Simonsa koledžu ASV.

No 1918.g. slāvu nodaļas vadītāja ASV Kongresa bibliotēkā, kur strādāja pie Judina kolekcijas. Iestājās   ASV   kom.partijā.

1921.g. atgriezās Latvijā. 1922.g. H.un V. Dermaņi apcietināti un politieslodzīto apmaiņā izsūtīti uz PSRS.

No 1922 dzīvoja Maskavā, iestājās boļševiku partijā. 1924-1938  Komun. akadēmijas . pēc tam Maskavas Bibliotēku institūta direktore.

1936.g. piešķirts Simonsa koledžas bakalaura grāds.

1938.g.janvārī apcietināta, izslēgta no partijas. 1939.gadā piespriests sods -15 gadi labošanas darbu nometnē. Tika nogādāta uz Vorkutu. Vilim Dermanim izpildīja piespriesto nāves sodu 1938.gadā.

Avots: wp.wiki-wiki.ru

                 *********

Politiskās apsardzības panākumi

Ari pēc tam, kad cīņas par Latviju ārējā frontē izbeidzās —valsts eekšeenē vēl arveenu radās personas, nodibinājās pat veselas slepenas organizācijas, kuru mērķis bija graut valsti. Politiskai apsardzībai izdevees vairākas šādas organizācijas likvidēt un viņu
dalibneekus apceetinat. Kāda dala no teem teek izraidīta uz Kreeviju, pārejee nāks teesas preekšā. Sakarā ar šo eeveetojam dažus uzņēmumus. Politiskās apsardzības vadība atrodas P. Martinsona kga rokās.

Komunistu partijas Centralkomitejas sēžu protokols no atrastā zemē apraktā arķiva.

• Vilis Dermanis, bijušais Satv. Sap. loceklis, izbraucis uz Kreeviju. Politiskās apsardzibas eeredņa deenesta nozīme.
• K. Pusplatais, komunists- terdrists, mežu bandits.
• Eduards Spredze, komunistu Rigas Komitejas kaseers.
• Henrieta Derman (V. Dermaņa seeva).
• K. Akots, Latvijas komunistu part. Centralkom. preekšsēd.
• K. Aladiņš, leelineeku laiku bende Stukmaņos.
• M. Joelsons, žīdu sekcijas preekšstāvis.
• Vold. Ozoliņš, Ogres komunistu org. vaditajs.
• Rudolfs Lācis, bij. čekists Sibirijā.
• Antonija Peterson, Rigas Komitejas locekle. 
• M. Berkovics, žīdu sekc. loceklis no "Arbeiterheima".
• J. Miller, komuniste-flintneece, darb. Pārdaugavā.
• N. Taborskis, monarķists, izraidits no Latvijas.
• H. Kalbaks, deleģets vadit Zemgales organizac.
• M. Cīrulis, peedal. Meņģeles pag. 7 pilsoņu noslepkavošanā.

Ilustrēts Žurnāls, Nr.3 (19.01.1923)

***

Dzimis 1882. gadā, Рига; латышка; высшее;

библиограф, директор Московского библиотечного института.

Dzīvoja: Москва.

Arestēts: 1938. gada 21. aprīlī.

Notiesāts: Военная Коллегия Верховного Суда СССР 1939. gada 8. maijā.

Spriedums: 15 л. ИТЛ

Reabilitēts: 1963. gada 29. maijā. Военная Коллегия Верховного Суда СССР

Avots: Маркова Е.В. Трагическая судьба первого директора Московского библиотечного института // Из истории московских библиотек. Вып. 3. М. 1999