Genovefa tuvajiem ir pazīstama kā Geņa.

Geņa piedzima Burzavā 1935.gada 2.oktobrī – Broņislava un Eleonoras Studenu ģimenē kā ceturtais bērns ģimenē. Bērnības un jaunības dienas aizgājēja pavadīja zilo ezeru zemē – Latgalē.

Genovefa pabeidza Malnavas lauksaimniecības tehnikumu un neilgu laiku strādāja lopkopības jomā, tomēr neilgi pēc tam viņa iepazinās ar savu nākamo vīru Ādamu Dauguli, ar kuru abi kopā aizceļoja savā mīlestības ceļā uz Rīgu. Ādams apprecēja Genovefu 1956.gada 26.februārī. Laulībā piedzima meita Sarmīte.

Rīgā Genovefa ieguva savu pamata profesiju, kas viņai lieliski padevās visas dzīves garumā – viņa kļuva par adītāju. Vēl joprojām ir daudzi draugi un radi, kas valkā aizgājējas adītus džemperus, siltas vilnas zeķes, kā arī apklāj savas gultas ar adītiem pārklājiem, vārdu sakot – ir apadīti ilgu laiku uz priekšu.

Aizgājēja jau bērnībā bija iemīlējusi lauku dzīvi, tāpēc arī Rīgā tika rūpīgi kopts un lolots mazdārziņš Bolderājā, kas joprojām ir lieliskā stāvoklī, un par to turpina rūpēties meita.

Genovefa aiz sevis ir atstājusi diezgan kuplu palicēju pulciņu – meitu Sarmīti, divus mazdēlus un trīs mazmazdēlus.

Pēdējā laikā aizgājēja nevarēja pastaigāt un bija piespiesta uzturēties savā gultā. Kādu nedēļu pirms nāves, kad viņai tika vaicāts - “Vai viņa vispār nejūt savas kājas?”, viņa atbildēja – “Priekš kam man kājas?” Tikai tagad mēs saprotam šīs atbildes jēgu – priekš kam eņģeļiem kājas, ja viņiem ir spārni.