Gavrilo Princips bija Bosnijas serbu terorists, kurš 1914. gada 28. jūnijā Sarajevā nogalināja Austrijas kroņprinci Franci Ferdinandu un viņa sievu grāfieni Sofiju. Šisatentāts izraisīja Austroungārijas pretreakciju pret Serbiju un aizsāka Pirmo Pasaules karu.

Princips bija Serbu separātistu grupas "Jaunā Bosnija" (Serbu:Mlada Bosna) un Melnās Rokas (Serbu: Crna Ruka) dalībnieks, kas pieprasīja Bosnijas pievienošanu Serbijai.

1914. gada 28. jūnijā Princips piedalījās slepkavībā Sarajevā. Ģenerālis Oskars Potioreks, Bosnijas-Hercegovinas gubernators, uzaicināja Austrijas kroņprinci Franci Ferdinandu un viņa sievu Sofiju noskatīties viņa karavīru manevrus. Francis Ferdinands zināja, ka tas var būt bīstami.

Svētdien neilgi pirms 10:00. karaliskais pāris ieradās ar vilcienu Sarajevā.

Priekšējā mašīnā bija Fahims Čurčics, Sarajevas mērs un Dr. Gerde, pilsētas policijas direktors. Francis Ferdinands un Sofija bija otrajā mašīnā ar Oskaru Potioreku un grāfu fon Farahu. Mašīnas augša bija noņemta, lai pūlis varētu labi redzēt pasažierus - Franci Ferdinandu un viņa sievu.

Pulksten 10:10, kad sešu mašīnu karavāna pabrauca garām centrālajam policijas iecirknim, Nedelko Čabrinovičs meta rokas granātu uz kroņprinča mašīnas pusi. Pēc tam, kad Čabrinoviča granāta netrāpīja pa kroņprinča mašīnu, viņam un pieciem citiem teroristiem, ieskaitot Principu, neizdevās pietuvoties kroņprinča mašīnai lielā pūļa dēļ. Sāka likties, ka uzbrukums ir izgāzies.

Francis Ferdinands nolēma doties uz slimnīcu un apciemot Čabrinoviča bumbas upurus. Lai nebrauktu cauri pilsētas centram, Ģenerālis Oskars Potioreks nolēma, ka karaļpāra mašīnai vajadzētu braukt gar Apelas krastmalu līdz Sarajevas slimnīcai. Taču Potioreks aizmirsa pateikt vadītājam Francim Urbanam par šo lēmumu. Pa ceļam uz slimnīcu Urbans nogriezās pa labi uz Franča Jozefa ielu.

Princips bija aizgājis līdz tuvākajam veikalam, lai nopirktu sviestmaizi, nolēmis padoties, kad viņš pamanīja Ferdinanda mašīnu pabraucam viņam garām un nogriežamies uz nepareizo pusi. Sapratis kļūdu, vadītājs nospieda bremzes un sāka braukt atpakaļ. Darot to, viņš lēni virzījās uz gaidošā Principa pusi. Princips pakāpās soli uz priekšu, izvilka savu pistoli un no apmēram 1,52 metru attāluma izšāva uz mašīnā esošajiem cilvēkiem. Francim Ferdinandam trāpīja kaklā un Sofijai - vēderā. Sofija, kura, kā izrādījās, bija stāvoklī, uzreiz nomira. Ferdinands, kurš, neticēdams, ka viņa ir mirusi, mēģināja viņu pamodināt, apmēram pēc piecām minūtēm noģība un drīz vien nomira.

Princips mēģināja izdarīt pašnāvību, sākumā iedzerot cianīdu un pēc tam nošaujoties, bet viņš nepaspēja norīt indi, un pistole tika izsista viņam no rokas. Tā kā viņš bija par jaunu, lai viņam piespriestu nāves sodu (viņam bija tikai 19 gadi), viņam piesprieda 20 gadu cietumsodu. Cietumā viņš tika turēts nožēlojamos apstākļos, ko vēl vairāk pasliktināja notiekošais karš.

Viņš nomira notuberkulozes 1918. gada 28. aprīlī Terezinā.

Pistole, kuru izmantoja Princips, bija Brauniņa pusautomātiskā pistole M 1910 ar 7,65×17 mm (.32 ACP) kalibru tika atrasta kāda Austrijas Jezuītu ģimenes mājā un tagad ir izstādīta Vīnes Militārās Vēstures muzejā.