Gatis Sūna

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.11.1988
Miršanas datums:
16.02.2013
Papildu vārdi:
Гатис Суна
Kategorijas:
Nozieguma upuris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Alūksne, Lielie kapi

Brāļa Ulda ieraksts jau aizsaulē aizgājušā Gata dienasgrāmatā Draugiem.lv

Gati 16.02.2013. naktī Alūksnē pie naktskluba nosita 5 jaunieši :

"Ģimenei, draugiem, paziņām.

Gan pats es jums uzrakstīt nevaru, man brālis šodien palīdzēs. Mazliet vēlējos pastāstīt par sevi, jo kā gan es aiziešu neatvadījies. Ticēsiet vai nē, dzimis esmu Kandavā, kur mani pasaulē laida un sagaidīja lieliskākā māmiņa Liesma ar tēti Arni un lielo brālīti Uldi. Kā pilsēta dzīvošanai tika izvēlēta Sabile- maza bet skaista čigānu pilsētiņa, kur pa laikam kādas blēņas arī tika sastrādātas. Šis ir tas laiks kad dzīve ir bezbēdīga- par mani tiek gādāts, tieku pabarots, izklaidēts. Nu ko vēl var vēlēties. Un man pat prātā nenāca ka tas viss reiz beigsies.

Pat neatminos cik man īsti bija gadi, bet tēvs ar māti nolēma šķirties domājot tā būšot labāk mums bērniem, bet viņi pat nenojauta ka man būtu pieticis tik ar to ka mēs visi esam kopā. Tēvs palikās dzīvot Sabilē, bet mēs pārvācāmies nu jau uz manām mūžības mājām Alūksni. Lai arī sākumā jaunā pilsēta mani baidīja, es sāku to pieņemt kā mājas un iemīlēt. Šeit es guvu jaunus draugus, sāku skolā mācīties un pats galvenais, nu man bija arī māsiņa Kristīne. Kā mamma par mums gādāja, lai mēs varētu saņemt visu bērnam nepieciešamo lai bērns būtu paēdis, apģērbts un laimīgs. Daudz gan māmiņai nācās pavadīt laika strādājot un palīdzot cilvēkiem grūtības nonākušajiem. Līdz ar to savu brīvo laiku ar prieku pavadīju ar savu lielo brāli Uldi un māsiņu Kristīni. Protams brālis ne visur mani ņēma līdzi un viņš ātrāk sāka savu pieaugušo dzīvi, un māsiņa ar tomēr bija jaunāka, līdz ar to man parādījās arī savi draugi un savas intereses.

Draugi, es jūs protams varu uzskaitīt ilgi un dikti, bet diemžēl šodien neuzskatīšu, jo jūs tāpat zināt par jums es domāju un būšu jums kopā vienmēr. Ik pa laikam manā dzīvē notikās kādas pārmaiņas, un kā ļoti būtiska bija- māmiņa satika sev sirdsdraugu Ivo ar ko izvēlējās pavadīt kopā savu atlikušo dzīvi. Ivo bija sava ģimenīte arī līdz ar to mana ģimene paplašinājās un nu man bija vēl divas māsas- Karīna un Elīna. Liekas nu ir viss- draugi, ģimene, paziņas.

Pienācis sākt veidot bija savu dzīvi un stāties uz savām kājām. Brālis jau bija prom Rīgā, kur mēģināja veidot savu dzīvi, māsas ar mammu un Ivo dzīvoja jaukā mājiņā, bet es nolēmu mēģināt sākt veidot savu dzīvi ārzemēs sakrājot naudiņu. Diemžēl viss strauji apgriezās un nācās atgriezties Latvijā jo mūžībā aizgāja māmiņa, un tas tiešām bija sāpīgi. Nolēmu kādu laiku padzīvot kopā ar māsiņām un Ivo kur es aizguvu savu vislielāko hobiju (aizraušanos)- Motorolleri, braukšana ar to bija kā laušanās pēc brīvības un miera. Es varēju braukt caurām dienām. tas bija mans miers. pat tad kad es biju pēc tam aizbraucis uz ārzemēm ar brāli pie brālēna un draugiem, ticēsiet vai nē, bet katru dienu sapņoju par to brīvību, vēju un mieru ko man dāvāja izbrauciens ar motorolleri. un tas arī notikās, ārzemēs nebijām ilgi, pēc tam gan mēģināju pieņemt Rīgu, bet ziniet, neizdevās, lai cik es būtu labs cilvēks, sirsnīgs, strādīgs un pat teikšu simpātisks, tomēr Rīga mani nepieņēma un jutos šai pilsētai svešs un nevajadzīgs, nolēmu sekot sapnim. Es atgriezos uz Alūksni pavisam nesen lai beidzot dzīvotu sev dāvājot prieku citiem. Kā es vēlējos savu dzīvoklīti, meiteni un bērniņus kā brālim. Man vēl tik daudz mīlestības bija ko dot. Es ticēju, un tomēr liktenis man bija piešķīris citu ceļu. Kāpēc, es tiešām jums nevarēšu pateikt, bet neuztraucieties, esmu pie māmiņas un ar jums kopā būšu vienmēr un visur sirdīs, atmiņās visumā, nu es esmu daļa no jums ģimene, radi, draugi. Un jūs zināt es jūs mīlēšu mūžam. Mēs visi reiz vēl tiksimies, tik mans laiks nu pienāca.

16 februāris, vakars, kad mani Dieviņš paņēma savā paspārnē. Biju atpūsties kopā ar draugiem klubā, un kas to būtu gaidījis, vai tomēr kāda acīs es spēju būt arī naidīgs, es miera un mīlestības iemiesojums. mirklis, kurā es sakritības pēc biju palicis viens, man uzklupa pāris puiši ko alkohols, narkotikas bija padarījuši par kanibāliem kas saplosa mani. Man sita bet man jau vairs nesāpēja, jo Dieva roka jau stāvēja izstiepta un es sapratu, laiks man ir mierā iet. Es jautāju Dievam kāpēc. Gati, bet tas ko es tev vēlējos parādīt būs labāk redzams no augšas. Un neuztraucies, ģimene, radi draugi zinās ka tu esi ar viņiem kopā. Kā tu noraugies viņus pieaugam un atbalstot grūtībās. pat Oskariņš tevi atcerēsies mūžam kā sirsnīgo- dāsno onkuli. Nāc Gati, šis ceļš tev būs jauns.

Es saprotu ģimene, radi un draugi, jums ceļš vēl ir tāls ejams un tiksiet pāri visām grūtībām ko sagādā skarbā dzīve. Es redzēju to vienaldzību, kas bija no malas mani sitot un neiesaistoties, kluba īpašnieka vienaldzību par manu nomiršanu kluba priekšā un pasākuma turpināšanu, par policijas vienaldzību un ārstu kavēšanos. Bet varbūt jūs jau zinājāt ka man ir jāaiziet, varbūt. Tomēr ļoti daudziem tas bija pārsteigums un sāp tik traki, nu sāp. Brāli, māsa, ģimene, radi un draugi, bet jūs saprotiet, mans ceļš nu ir cits un ciest jums nevēlos likt, es tak esmu ar jums tuvāk kā vēl nekad. Mīļie, jūs esat man viss kas man bija. Bet nu man ir jāiet. Māmiņ, sniedz roku un iesim tālāk šo taku kopā. "

***

„Pie kluba „Ideja”  Gati sita pieci puiši. Tajā noskatījās kluba apmeklētāji, bet neviens pats viņam nesteidzās palīgā. Ir tikai apbrīnojama cilvēku cietsirdība un vienaldzība. Neatliekamā medicīniskā palīdzība ieradās tikai pēc 30 - 40 minūtēm. Tad jau bijis par vēlu.”

No intervijām

***

„Biju klasesbiedrene bojā gājušajam puisim. Viņš bija ļoti jauks, draudzīgs, izpalīdzīgs un vienmēr smaidīgs puisis. Viņš nekad neiesaistījās nekādās vārdu pārmaiņās vai kautiņos. Viņš nebija no izlēcējiem. Ja es tajā brīdī būtu tur, es būtu iejaukusies, nevis noskatījusies kā nogalina labu cilvēku.", kāda klasesbiedrene.

No intervijām

***

Policijas Zemgales reģionālās pārvaldes vecākā inspektore Dace Jukāma ziņo, ka 16.februārī pusdivos naktī saņemta informācija no ārstniecības iestādes, ka vienos naktī Alūksnē uz Latgales ielas netālu no naktskluba „Ideja” atrasts miris vīrietis, 1988. gadā dzimis Mārkalnes pagasta Ezīšavas iedzīvotājs, kuram konstatētas vardarbīgas nāves pazīmes - mirušajam konstatētas vairākas sistas brūces. Par notikušo policijā uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 116. panta – „Slepkavība”. Aizdomās par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu aizturēti vairāki jaunieši - 1993. gadā dzimis Smiltenes novada Brantu pagasta iedzīvotājs, 1993. gadā dzimis Jaunlaicenes pagasta iedzīvotājs un 1994. gadā dzimis Alūksnes iedzīvotājs. Visi trīs aizturētie nozieguma izdarīšanas brīdī bijuši alkohola reibumā. Viņu izelpā konstatētais promiļu daudzums - no vienas līdz divām. Policija tiesai lūgusi piemērot drošības līdzekli - apcietinājumu - 1993.gadā dzimušajam Smiltenes novada Brantu pagasta iedzīvotājam. Viņš arī tika apcietināts. Tomēr pēc aculiecinieku stāstītā, Gati esot situši pieci viņa vienaudži.

VP

***

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas