Gabriels Hosē de la Konkordija Garsija Markess  bija kolumbiešu romānu un stāstu rakstnieks, scenārists un žurnālists.

1972. gadā ieguva Neištates starptautisko balvu literatūrā, bet 1982. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Lai gan dzimis Kolumbijā, Garsija Markess lielākoties dzīvojis Meksikā un Eiropā. Garsija Markess bieži tiek uzskatīts par nozīmīgāko maģiskā reālisma rakstnieku.

Garsija Markesa nozīmīgākie darbi ir romāni 

• "Simts vientulības gadu" (Cien años de soledad, 1967),
• "Patriarha rudens" (El otoño del patriarca, 1975),
• "Mīlestība holeras laikos" (El amor en los tiempos del cólera, 1985)

un stāsti 

• "Pulkvedim neviens neraksta" (El coronel no tiene quien le escriba, 1961),
• "Lielās mātes bēres" (Los funerales de la Mamá Grande, 1962).

1999. gadā Garsijam Markesam tika konstatēts limfas vēzis. 2012. gadā Garsijas Markesa brālis nāca klajā ar paziņojumu, ka Gabriels Garsija Markess ir smagi slims un cieš no vecuma plānprātības. Garsija Markess pēdējos mūža gadus dzīvoja Meksikas galvaspilsētā Mehiko.